tag:blogger.com,1999:blog-13143341308084294052024-02-20T08:31:58.693-08:00Siseņi. Pamfletu ciklsArturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.comBlogger7125tag:blogger.com,1999:blog-1314334130808429405.post-58152140436374866352020-08-02T02:56:00.002-07:002020-08-02T02:56:44.547-07:00Necilvēks<br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Lato Lapsam pamfleta
nosaukums ļoti patiks. Droši drīkstēja izvēlēties tādu nosaukumu. Tajā
izmantotais vārds “necilvēks” pilnā mērā atbilst Lato Lapsas bioloģiskajai
tarifikācijai un morālajai autoidentifikācijai. To vislabāk, protams, zina pats
Lato Lapsa. Viņš līdzšinējo mūžu ir aizvadījis atbilstoši konstanti fiksētajam bioloģiskajam
tarifam vārdā “necilvēks” un morālajai autoidentifikācijai vārdā “necilvēks”. Par
to viņam ir liels prieks. Viņš ļoti lepojas ar savu bioloģisko vērtējumu un morālo
pašvērtējumu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Diemžēl pamfletu Lato
Lapsa neizlasīs. Lato Lapsa būs ārprātīgi uzbudināts, satraukts, satracināts
jau pirms mēģinājuma izlasīt viņam mīļi veltīto pamfletu. Visticamākais, viņš
izlasīs tikai dažus pirmos teikumus. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Lato Lapsa sevi
uzskata par garīgo audzinātāju un radošo personību - rakstnieku, žurnālistu,
influenceri no labās puses un domātāju, filosofiski urbošu intelektuāli ar
dzejisku dvēseli no kreisās puses. Lato Lapsa ir pārliecināts par savu
piederību guru kastai un prātkopības, vārda mākslas, literārās poētikas un
stilistikas, literāri mākslinieciskās tēlainības un simboliskās nosacītības
pasaulei. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Lato Lapsam ir
influenceriski efektīvs fundamentāls viedoklis par radošo personību un radošo
darbu. Lai sevi varētu uzskatīt par rakstnieku, žurnālistu, kā arī influenceri,
mākslinieciskā apdāvinātība, literārais talants un prāts nav vajadzīgs. Nav
vajadzīga literārās valodas prasme, nav vajadzīga izglītotība, gudrība, zināšanas,
loģiskā domāšana un tēlainā domāšana, nav vajadzīgs inteliģentums, idejiski
politiskā pozīcija, morālā stāja. Principā nekas nav vajadzīgs! Lato Lapsas pamācošajā
un nelokamajā pārliecībā literārā jaunrade pamatā ir “peistošana” – dažādu vecu
dokumentu pārkopēšana datorā. Tāpēc vajadzīgs ir vienīgi dators un prasme to komerciāli
mākslinieciski izmantot. Un Lato Lapsa šajā ziņā ir ģeniāli apsviedīgs. Viņa
“peistošanas” raža gadā vidēji ir 3-4 grāmatas. Neapsviedīgais grāfs Ļevs
Tolstojs no Jasnaja Poļanas savā mūžā sacerēja tikai trīs romānus. Toties apsviedīgais
necilvēks Lato Lapsa no Rīgas ar 3-4 “romāniem” cilvēci iepriecina katru gadu. <span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Lato Lapsa vienmēr
ir sapratis vienu faktu. Proti, pamfleta žanrs nav piemērots viņa impozantajām smadzenēm.
Faktiski viņa impozanto smadzeņu kognitīvi intelektuālais un mākslinieciski
estētiskais potenciāls nespēj uztvert ne tikai pamfleta žanra saturu, bet nespēj
uztvert jebkura literārā žanra saturu. Tiekoties ar literatūru, Lato Lapsas
smadzenēs momentā notiek kaut kas nesaprotams. Saprotams ir vienīgi tas, ka
smadzenes sāk vārīties un draud iestāties kolapss. Viņa galvā notiek smadzeņu
katastrofāla saspiešanās pašai sava gravitācijas lauka ietekmē. Šis process ir
ļoti nepatīkams, un Lato Lapsa tiecas no tā izvairīties.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Taču visvairāk Lato
Lapsa tiecas izvairīties no viņa tarifikācijas atbilstoši cilvēka kritērijiem.
Viņš nekad nav vēlējies būt cilvēks un uzvesties cilvēciski. Ja kāds pret viņu
izturas kā pret cilvēku, tad tas automātiski momentā kļūst Lato Lapsas
lielākais ienaidnieks. Lato Lapsa sevī atzīst tikai vienu tarifu – necilvēks.
Viņš obligāti vēlas, lai visi pret viņu izturas kā necilvēku. Tas viņam konfidenciāli
sniedz necenzēti erotisku un sensuāli perversu baudu. Daudz lielāku baudu nekā
“sapeistotās” grāmatas un influencera reputāciju Rīgas centra divos kvartālos
un Rīgas nomalē ziemeļu pusē.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Lato Lapsas
privātais komerciālais interneta portāls saucas “Pietiek”. Aplami un naivi būtu
ticēt portālā izsmidzinātajai skaistajai doktrīnai “pietiek kampt”, “pietiek
melot”, “pietiek noklusēt”, “pietiek postīt”. Tas nav domāts nopietni! Tas ir
adresēts cilvēkiem! Pie tam tas ir adresēts muļķiem cilvēkiem! Lato Lapsam
patiesībā ir pilnīgi pretēja doktrīna – necilvēka doktrīna. To viņš slēpj no
cilvēkiem, jo cilvēkiem viņa necilvēka doktrīna nepatiks. Lato Lapsa patiesībā
vēlas “nepietiek kampt”, “nepietiek melot”, nepietiek noklusēt”, “nepietiek
postīt”. Lato Lapsa ir doktrinārs-necilvēks. Savādāks viņš nevar būt. Ja
Latvijā tiktu ņemti vērā viņa saukļi ar “pietiek”, tad Lato Lapsam būtu beigas.
Viņš paliktu bez sviestmaizes un kvasa. Lato Lapsa nomirtu, jo portāls
“Pietiek” ir komerciāls portāls, ar to pelnot saimniekam naudu sviestmaizei un
kvasam. Ja Latvijā apstātos kampšana, melošana, noklusēšana, postīšana, tad
Lato Lapsam vajadzētu likvidēt portālu “Pietiek”. Bet tā būtu graujoša
eksistenciālā nelaime. Tāpēc īstenībā Lato Lapsa priecājas, ka viņa skaistajai doktrīnai
nav nekādu rezultātu. Taču Lato Lapsa nebūtu necilvēks Lato Lapsa, ja viņš
tikai klusu priecātos un nekā nedarītu konkrēti savas materiālās labklājības stutēšanā.
Viņš rīkojas pasvītroti konkrēti. Pie tam katru dienu bez apstājas. Viņa
materiālā labklājība ir atkarīga no cilvēkiem. Tāpēc nākas izvēlēties tādas
konkrētas formas, kuras cilvēkos stimulē kampšanu, melošanu, noklusēšanu,
postīšanu. Ļoti efektīva forma ir denunciācija – slepena ziņošana ar apsūdzošu
saturu. Ja cilvēkiem paver gaišu iespēju gatavot denunciācijas, tad cilvēku
populācija pārvēršas amorālā kloākā. Tas ir tas, kas necilvēkam Lato Lapsam
visvairāk ir noderīgs materiālās labklājības vairošanai. Necilvēks Lato Lapsa
nav spējīgs saprast, ka maizi sev un savai ģimenei pelna ar “stučīšanu” –
masveida denunciācijām, jo portālā gandrīz visi teksti ir anonīmi un nevar
zināt, cik lielā mērā tajos ir meli un nomelnošana. Lato Lapsa latviešu
publiskajā telpā ir vislielākais denuncētājs - “stučītājs”. Tāda maizes
pelnīšana, saprotams, ir cilvēciski pazemojoša. Bet Lato Lapsa nav cilvēks.
Viņš ir necilvēks. Viņam tas ir normāli, - jo cilvēku populācija pamatīgāk
iestieg amoralitātē, jo viņam noderīgāk. Latvijā portāls “Pietiek” ir
amoralitātes progresa ģēnijs. Ne velti ap to grozas vislielākie nelieši
gobzemi, liepnieki.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Lato Lapsa ir
necilvēks, un viņš publiski lepojas ar savu necilvēcisko būtību un amoralitātes
stimulēšanu sabiedrībā. Uz žurnālista jautājumu “Kas jūs pamudināja rakstīt
grāmatu tieši par Egilu Levitu?” Lato Lapsa godīgi atbildēja: “</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;">Kas attiecas uz tā
sauktajām politiskajām grāmatām, tad pamudinājums ir viens - ir nepieciešams
cilvēks vai notikums, kas būtu pietiekami interesants pietiekami lielai
sabiedrības daļai, kura būtu gatava par to balsot visnopietnākajā veidā, kādā
vien iespējams balsot. Proti, ar savu maciņu. Iegādājoties to, kas ir radīts.
Tā arī ir atbilde, kāpēc šādas grāmatas bija par Vairu Vīķi-Freibergu, par
Andri Bērziņu, ja runājam par prezidentiem, bet nebija ne par Valdi Zatleru, ne
par Raimondu Vējoni, jo nespēju iedomāties tos cilvēkus, kuri būtu gatavi vilkt
ārā no maka kaut kādu naudas zīmi, lai iegādātos grāmatu par Vējoni vai
Zatleru. Tā kā man ir nepieciešamība redzēt kaut kādu sava darba jēgu, un viena
no šīs jēgas izpausmēm ir radīt to, ko cilvēki vēlas izlasīt, tad es neiešu
strādāt, vienkārši sakot, miskastei.”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Izcili godīga atbilde! Lato Lapsam darbs
cilvēku morāli tikumiskajā audzināšanā būtu darbs miskastei. Pavisam cita lieta
ir ar “peistošanu” un denunciācijām Latvijas sabiedrībā uzjundīt amoralitāti un
par to saņemt naudu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Lato Lapsa sistemātiski piestrādā, lai portāls-naudas
kāstuve funkcionētu dinamiski. Tam noder rubrika “Lato Lapsas viedoklis”. Pēc
katra “viedokļa” ievietošanas jau pirmajās sekundēs to ir izlasījuši vairāki
tūkstoši viedokļkārie, to apliecinot ar “+” nospiešanu. Lato Lapsa pats lieto
un citiem atļauj portālā lietot necenzētus vārdus. Viņš mīl izdomāt jaunvārdus.
Piemēram, cilvēki lieto svešvārdu “kolaboracionists”, necilvēks Lato Lapsa
lieto leksisko kroplību “kolaborants”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Lato Lapsa vienmēr ņem vērā masu komunikācijā
vitālo prasību nenogurdināt un nemocīt lasītājus ar psiholoģiskajām atkāpēm,
parādību un tendenču izcelsmes un jēgas izskaidrojumu, valsts kā sistēmas
analītiku un citām pārgudrībām. Tik tikko minētā vitālā prasība Lato Lapsam
ļoti patīk, jo viņš nemaz nav intelektuāli spējīgs pievērsties dažādām
pārgudrībām. Lato Lapsa parasti tikai izlamājas un saskaita pogas nolamātā
cilvēka apģērbā.<a href="https://www.blogger.com/null" name="_Hlk44493723"><o:p></o:p></a></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span style="mso-bookmark: _Hlk44493723;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>Vai "Pietiek" bija iespējams izvairīties no publikāciju
strauja saturiskā pagrimuma debilitātes laikmetā pēc 2018.gada 6.oktobra?
Acīmredzot nebija iespējams, un tas nav noticis. Varbūt būtu noticis, ja Lato
Lapsa būtu cilvēks, bet nevis necilvēks, kurš riebīgā veidā tiek pie naudas.
Laikā, kad nākas operatīvi un kategoriski vērsties pret valdošās kliķes
humanitātes noziegumiem pandēmijas aizsegā, daudzu miljardu izzagšanu, nācijas
tēva nacionāli nelietīgo iniciatīvu Satversmes 81.panta atjaunošanā, kas
valdošajai kliķei pavērtu iespēju tautas masveida vakcinācijai-čipizācijai, laikā,
kad nācijas tēvs saka speciālu slavējošu runu LR valsts noziedzniekam - vācu
nacistu aģentam Latvijā, "Pietiek" publicē rafinētu gobzemneliešu pašslavinājumus,
kaut kādus rusofobiskus murgojumus, kāda acīmredzama deģenerāta seklu haotisku ākstīšanos.
Vai ir iespējams kaut kas ārprātīgāks – LR Valsts prezidents cildina LR valsts
nodevēju - vācu nacistu aģentu Latvijā? Vai ir iespējams nereaģēt saskarsmē ar
tādu ārprātību? Debilitātes laikmetā viss ir iespējams, un “Pietiek”
konsekventi sabiedrību pieradina pie tādas iespējas.</span></span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> “Pietiek” ir debilitātes rosinātāja, pamudinātāja,
apčubinātāja, propagandētāja.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ar jaunāko
“sapeistoto” grāmatu necilvēks Lato Lapsa kārtējo reizi pierādīja, ka viņam
neeksistē morāli filosofiskā dilemma “Vai melot ir necienīgāk naudas pelnīšanai
jeb melot ir necienīgāk karjeras dēļ?”. Lato Lapsa ir necilvēks. Un viņam kā necilvēkam
ir tikai viena patiesība: naudas dēļ melošana nav necienīga izdarība.</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<br />Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1314334130808429405.post-21215382820754887882019-07-15T07:44:00.003-07:002019-07-15T22:51:30.625-07:00Brokastotājs <div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Vēlā pēcpusdienā
nonākot “<i>Radisson Blu Daugava</i>” luksusa numurā ar piebildi “<i>River
& Old Town View</i>”, Levits vispirms noskaidroja brokastu laiku. Brokastis
bija no 6.30 līdz 10.00. Levits saviebās. Trīs ar pusi stundas nebija
pietiekami ilgs laiks, lai viņš varētu normāli pabrokastot bezmaksas formātā.
Citās viesnīcās, kur arī uzturēšanos viņš pats neapmaksāja, Levits bija
pieradis brokastīm veltīt četras vai piecas stundas. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Viesnīcā
pavadītais vakars un nakts pagāja labā omā, jo no rīta viņu gaidīja angļu brokastis.
Levitam bija pasaules viesnīcu saraksts ar norādi par brokastu veidu. Tādu
sarakstu viņš sastādīja toreiz, kad sāka uzstāties kā tematiski universāls
referents ne tikai Minsteres latviešu auditorijā. Ja viņam ieplānotajā
naktsmītnē nebija angļu brokastis, tad Levits katru reizi atsacījās piedalīties
pasākumā. Protams, viņš neatklāja atteikuma īsto iemeslu – nopietnu brokastu
trūkumu viesnīcā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Vakara stundas
Levits veltīja referāta pārskatīšanai. Referātu bija jālasa nākamajā dienā
viesnīcas konferenču zālē. Levits bija konferences galvenais runātājs ar četru
ciparu honorāru par 40 minūtes ilgo uzstāšanos. Levitam patika, ka konference
ar viņa uzstāšanos sākas 11.00. Stunda pēc angļu brokastīm bija pietiekoši ilgs
laiks, lai ēdiens pagūtu vēderā optimāli strukturēties un netraucētu smadzeņu
darbību ar savu spundējoši gurkstošo procesu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Referāta
sagatavošana Levitam nekad nebija grūts darbs. Katrā referātā vislielāko
uzmanību viņš veltīja konceptuālo tēžu izkārtojumam. Viņam bija konceptuālo
tēžu kartotēka. Tajā bija konceptuālās tēzes visiem dzīves segmentiem. Tā tam
bija jābūt, jo Levits bija tematiski universāls referents. Tāpēc tēžu kartotēkā
glabājās piemēroti domu graudi visdažādākajiem dzīves aspektiem. Katra referāta
sagatavošana praktiski bija tēžu atlase un secīga izkārtošana. Tēzes viņš
ieguva, ekscerpējot planētas intelektuāļu darbus. Levits sevi uzskatīja par
latviešu intelektuāli, tāpēc droši pārtika no citu tautu gudru cilvēku domu
graudiem.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kā vienmēr, arī
tovakar viesnīcā vislielāko smadzeņu enerģijas patēriņu prasīja tēžu
izkārtojums. Levits ilgi nespēja izšķirties, kādā secība kārtot šādas tēzes: “Divi
vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai”; “Brīvība ir pašapzinīgu un
atbildīgu cilvēku sadzīves forma sabiedrībā”; “Es ticu Latvijai kā modernai
Eiropas valstij Ziemeļos, mūsu zinātnieku un uzņēmēju spējai konkurēt pasaules
līmenī, mūsu mākslinieku spējai dot pasaulei jaunas, negaidītas atziņas”; “Abi
lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai – ir datīva locījumā. Datīvs atbild uz
jautājumu “kam”?”; Šis datīvs pārvērš šos vārdus no vienkārši konstatējošiem
par uzrunājošiem, aicinošiem. Zināmos apstākļos pat par pavēlošiem. Tas prasa
aktīvu rīcību, tas pieprasa kaut ko veltīt. Tātad kaut ko darīt Tēvzemes un
Brīvības labā”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Vēl viņš īsti
nezināja, ko darīt ar citām tēzēm: “Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No
tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados, kas velkas mums līdz,
un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram,
krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji,
kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs
un tamlīdzīgi”; “Protams, šīs problēmas pilnībā izskaust diez vai varēs. Taču
ievērojami mazināt to traucējošo ietekmi uz mūsu sabiedrību, tas noteikti ir
iespējams”; “Šobrīd mēs, Rietumu demokrātijas indivīdam esam
nodrošinājuši vislielāko brīvību visas cilvēces vēsturē”; “Brīvība ir
raksturīga pilsoniskās sabiedrības kvalitāte, savukārt tehnoloģiju sabiedrībā
tā nebūt nav obligāta”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Par tēžu
saturisko aplamību, absurdu, idiotismu Levits nekad neuztraucās. Viņš nekad
netiecās veidot pareizu saturu. Viņš lieliski zināja, ka galvenais ir tēžu
izkārtojums. Tēzes ir tā jāizkārto, lai auditorija nespētu uztvert satura
muļkības, retorisko tukšvārdību, demagoģisko vulgaritāti. To panākt nebija
grūti auditorijā, kurai viņš bija “nācijas tēvs” un “pravietis”. Tādai
auditorijai faktiski derēja princips “Jo lielākas aplamības, jo labāk”. Tāda
auditorija cienīja vienīgi pseidointelektuālismu, un intelektuāli piesātināts
diskurss to kaitināja un histēriski tracināja.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Brokastu zālē
Levits enerģiski iesoļoja ar svarīgās domās saspringta cilvēka seju. Tas notika
6.25. Galdi bija uzklāti. Neviens viņam nelika pagaidīt piecas minūtes, un viņš
varēja netraucēti sākt metodiski vingri baudīt angļu brokastis. Levits zināja,
ka angļu brokastis nav tas pats, kas viņa referāts. Viņa referātā galvenais
bija pareizi izvēlēties “ēdienu” secību. Baudot bezmaksas angļu brokastis, par
ēdienu ēšanas secību nevajadzēja uztraukties. Angļu brokastīs bija noteikta
ēdienu ēšanas secība. Levits to bija iegaumējis uz visu mūžu un katru reizi konsekventi
ievēroja. Viņš saprata, ka ēdienu ēšanas pareizas secības ievērošana viņam nodrošina
sātīgu bezmaksas brokastošanu četras vai piecas stundas, bez savas naudas
tērēšanas izbaudot visus piedāvātos gardumus. “<i>Radisson Blu Daugava</i>” Pārdaugavā
bija slavena ar angļu brokastu dāsno servējumu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Levita dzīvē lielākais
ienaidnieks bija kontinentālās brokastis. No tām viņš vairījās daudz paniskāk
nekā no iespējas visu mūžu veģetēt bez izglītota, gudra un godīga cilvēka reputācijas.
Levits nekad neuztraucās par savu reputāciju. Toties par neizbēgamo perspektīvu
notiesāt riebīgās kontinentālās brokastis Levits trakoti uztraucās.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kontinentālās
brokastis ir primitīvas brokastis. Tās sastāv no kafijas un kruasāna, kā
arī tosta ar marmelādi un sviestu. Kontinentālo brokastu dzēriena varianti var
būt tēja, karstā šokolāde, sula. Tostu vietā var pasniegt saldās pankūkas ar
ievārījumu vai saldu sīrupu. Un tas ir viss.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pilnīgi cita lieta
ir angļu brokastis. Angļu brokastis ir grandiozs komplekts. Tajā ietilpst
vairākas sastāvdaļas. Tradicionāli pirmo pasniedz greipfrūtu sulu. Tai seko
musli ar jogurtu vai pienu. Pamatēdienā ir olas ar bekonu. To pasniedz kopā ar
tomātu, karstām desiņām vai apceptām pupiņām tomātu mērcē. Olas var būt
pagatavotas dažādos veidos – ceptas, olu kultenī, vārītas bez čaumalas.
Maltītes beigās tiek pasniegtas apaļmaizītes vai tosti ar ievārījumu, vai medu.
Brokastu laikā ir pieejama tēja un dabīgā kafija. Īpašos gadījumos angļu
brokastu olas var tikt papildinātas ar grillētiem produktiem - jēra karbonādēm,
desiņām, aknām, tomāta pusītēm.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Angļu brokastu
kārtības ievērošana Levita morāles sistēmā bija kategoriskais imperatīvs. Kants
arī esot pusdienojis daudzas stundas. Tā bija vienīgā informācija, ko Levits tiecās
neaizmirst no cilvēces filosofijas mantojuma.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kā parasti,
Levits svēto bezmaksas procesu sāka ar greipfrūtu sulu. Tās baudīšanai viņš
veltīja pirmās 30 minūtes, metodiski stabili izdzerot četras glāzes. Sekoja
musli divi šķīvji ar jogurtu un musli divi šķīvji ar pienu. Protams, dažādā
veidā pagatavotās olas (ceptas, olu kultenī, vārītas bez čaumalas) ar bekonu
Levits nobaudīja atsevišķi gan ar tomātu, gan atsevišķi ar karstām desiņām un
atsevišķi ar apceptām pupiņām tomātu mērcē. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Levitam laimējās.
“<i>Radisson Blu Daugava</i>” todien angļu brokastīs olas tika papildinātas ar
grillētiem produktiem. Levits neatsacījās ne no jēra karbonādes, ne no desiņām,
aknām un tomāta pusītēm. Brokastu finālā Levits lietišķi apēda trīs no visām
pasniegtajām apaļmaizītēm, kā arī neatstāja nepagaršotus tostus ar ievārījumu
un medu. Viņš dzēra gan tēju, gan dabīgo kafiju. Viņš bez atelpas izdzēra trīs
glāzes, degustējot trīs tējas šķirnes.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pēc brokastīm ēdiens
vēderā optimāli strukturējās bez komplikācijām, un Levits paguva referātā
iespraust vēl vairākas konceptuālās tēzes: “</span><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Cilvēka dzīves
kvalitāte sevī neapšaubāmi ietver arī piederību, iesaisti savā sabiedrībā, savā
vidē”; “Latviešu valoda, kultūra, vēstures un pasaules izpratne nepieder tikai
latviešiem”; “</span><span lang="LV" style="background: white; color: #505050; font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Katra cilvēka brīvības
robežas nosaka vienīgi citu cilvēku brīvība”;</span><span lang="LV" style="color: #505050; font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"> “Brīvība – tas ir cilvēka dabiskais stāvoklis. </span><span lang="LV" style="color: #505050; font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Tas ir stāvoklis, kurā
mēs varam izvēlēties starp alternatīvām</span><span lang="LV" style="color: #505050; font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">”</span><span lang="LV" style="color: #505050; font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="color: #505050; font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Uz tribīnes Levitu uzlaida 11.20.
Konferences dalībniekus vispirms iepazīstināja ar Levita cilvēcisko un profesionālo
portretu. Par kavēšanos Levits nedusmojās. Viņš gudri savilka seju un kāri
klausījās saldos vārdus </span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">“valstsvīrs”,
“nācijas tēvs”, “pravietis”, “otrs Kārlis Ulmanis”. Pēc vārdiem “nācijas tēvs”
konferences dalībnieki, kājās stāvot vētraini aplaudēja. Kāda sieviete divas
reizes spiedzoši nokliedzās “Brāvo, mūsu prezidents!”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<br /></div>
Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1314334130808429405.post-65036533190902283622018-03-02T00:07:00.005-08:002018-03-02T00:07:54.380-08:00Jābūtniece<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Viss ir
vislabākajā kārtībā. Maija Kūle paskatījās spogulī un pasmaidīja: satraukumam
nav nekāda iegansta, stimula, cēloņa, motīva, avota, pirmsākuma. „Jābūtības
vārdi” 21.gadsimtā un turpmāk būs latviešu tautas identificējošā, integrējošā, interpretējošā,
iedvesmojošā, atskaņojošā, ģenerējošā, ģeopolitizējošā, konsolidējošā,
kolorējošā, kontemplatīvējošā, meditējošā, mudinošā, stumjošā, bīdošā, kanonizējošā,
konceptualizējošā, kolekcionējošā, tabuizējošā, traktējošā, definējošā, dekonstruējošā,
trenējošā, translējošā, tracinošā, terapeitizējošā, hormonālā, preventīvā,
saudzējošā, selekcionējošā, segmentējošā, segregējošā, sensibilizējošā,
sensitivizējošā, sistematizējošā, somnambulizējošā, trepanējošā, trenažējošā,
trallinošā, tirpinošā, ucinošā, analītiskā, taktiskā un stratēģiskā bībele. „Jābūtības
vārdi” būs vispusīgi sazarota idejiskā platforma latviešu tautai līdz tās
pastāvēšanas galam. Viņas, Maijas Kūles, grāmata kalpos kā latviešu tautas
kolektīvā un neizdzeramā garīgā aka.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ar tādu veldzējošu refleksiju un veldzējošu
asociāciju Maija Kūle novērsās no spoguļa, strauji aizcirta dzelteno grāmatu un
labpatikā skaļi nopūtās. Maija Kūle saprata, ka tūlīt sāks pārlaidus atdzīvināt
košākās epizodes no personiski, ģimeniski, kolektīvi, antropoloģiski,
kulturoloģiski, etnoloģiski, socioloģiski, filosofiski, ētiski, estētiski,
zinātniski, politiski, reliģiski, partejiski, konstitucionāli, valstiski un
nacionāli vērtīgā mūža, kas aizvadīts Jūrmalā un Rīgā, visu laiku paturot prātā
eirodzīvi Vidusjūras un Baltijas jūras krastos un jābūtības dimensiju Lielupes
dzīvokļa ķēķī.<span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Visgardāko prieku
Maijas Kūles dzīvē vienmēr ir sagādājis dzimšanas dienas datums. Ar šo gardumu
viņa sen ir apradusi, bet tas joprojām tirpstoši kutina un regulāri nedod mieru.
Par dzimšanas dienas datumu Maija Kūle ir neizdibināmi pateicīga Dievam, Kosmosam
un vecākiem. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kādreiz bija
obligāti jāsaka: pateicīga partijai un valdībai. Tagad tā bīstami teikt. Pie
tam partiju ir daudz un valdība regulāri mainās. Vēl neesi beidzis klanīties
esošajai valdībai, kad jāsāk noliegties jaunās valdības priekšā. Maija Kūle
vienmēr ir apsviedīgi ielāgojusi cienījamu prasmi, ko drīkst teikt un ko
nedrīkst teikt, kas ir jāsaka un kas nav jāsaka, kuram ir jāklanās un kuram nav
jāklanās. Šī cienījamā prasme ir viņas prāta, gara un dvēseles vienīgā, bet
reizē aktuālākā un perspektīvākā, potence, kā arī morāles kondīcijas instrumentālā
virsotne.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Maija Kūle ir
dzimusi 21. aprīlī. Tas viņai sagādā čaukstošu baudu. Protams, viņai kremt tautiešu
tumsonība – nekompetence salīdzinoši novērtēt viņas dzimšanas dienas datumu. Latvijā
neviens nezina, ka 21. aprīlī ir dzimusi Anglijas karaliene Elizabete II. To
visi zina tikai Anglijā un Anglijas 17 aizjūras zemēs un kroņa zemēs. Latvijā to
neviens nezina. Ja arī kāds par to ir dzirdējis, tad globālo informāciju nav iecementējis
atmiņā. Latvijā globālā informācija ir tikai Maijas Kūles atmiņā. Viņas atmiņā
ir vēl viens globāls fakts. 21. aprīlis ir Romas dibināšanas diena. Arī to
Latvijā zina tikai Maija Kūle. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Toties Latvijā
gandrīz visi mēnessērdzīgie un mēnesnesērdzīgie dievina Zodiaku – 16 grādu
platu joslu pie debess sfēras, kurā atrodas 12 zvaigznāji. Zodiaka horoskopā no
21. aprīļa līdz 21.maijam ir Vērša ēra. To atceras gandrīz visi Latvijā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Vērsim nav nekāda
ietekmes spēka. Maija Kūle netic Vērša ietekmes spēkam bīdīt viņas <i style="mso-bidi-font-style: normal;">CV</i>. Fiksētais un nefiksētais Maijas
Kūles <i style="mso-bidi-font-style: normal;">CV </i>ir viņas pašas tramīgas aktivitātes
nopelns, bet nevis Vērša virtuāls nopelns. Dzīvē panākumus nodrošina nevis
talants, apdāvinātība, izglītotība, pasionaritāte, zināšanas, analītiskās un
radošās spējas, bet amats – sēdēšana priekšnieka tronī. Maijai Kūlei tā ir
aksioma. Vērsis nav aksiomas tēvs.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Vērša ērā
dzimušie esot ļoti ambiciozi cilvēki, un viņi ļoti agresīvi auļojot uz noskatīto
mērķi. Bet tas uz Maiju Kūli neattiecas. Maija Kūle nav godkārīga. Viņa nekad
nav auļojusi pēc grādiem, tituliem, amatiem aiz<span style="mso-spacerun: yes;">
</span>godkārības. Neviens viņas pakļautībā strādājošais kolēģis
neuzdrošināsies atklāti raksturot Maiju Kūli kā veiklu karjeristi, tipisku
konformisti, viltīgu nekauņu, kura gādā tikai par savu algu, savu grāmatu
izdošanu, saviem ārzemju komandējumiem. To atklāti neteiks neviens viņas
pakļautībā strādājošais kolēģis. Maija Kūle par to ir simtprocentīgi
pārliecināta. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kandidēt uz LU
rektora amatu viņu nepierunāja Vērsis. Viņas smadzenēs kandidēšana uz sēdēšanu
augstā krēslā vispār nav saistāma ar cilvēka ambiciozitāti, harismu, varaskāri,
mantkārību, nekaunību, kretīnisku uzdrošināšanos, hipertrofētu
pašpārliecinātību un stulbu iedomību. Kandidēšanu uz sēdēšanu augstā krēslā
nosaka citi apsvērumi. Piemēram, palīdzēt darba kolektīvam, partijai, valstij,
Eiropai, eiropeīdu rasei, planētas civilizācijai un cilvēcei. Saprotams,
palīdzēt savai dārgajai tautai, kura Maijas Kūles novērojumos vēl nesen „īsti
nemācēja savu valodu noformulēt”. Nav ko piebilst! Eleganti vārdi! Maijai Kūlei
tie patīk. Tas nekas, ka pārējiem nav saprotams, ko viņa domājusi ar „valodu
noformulēt”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Maijas Kūles biogrāfijā
otrs gardākais prieks ir ģimenes oficiālā saistība ar filosofiju. Viņa skaitās
filosofe, un viņa sevi pieskaita Eiropas „augstākā līmeņa filosofiem”. Maija
Kūle nekādi nespēj aptvert, kāpēc ar šo godīgo pašvērtējumu kādai personai
pilnīgi pietiek, lai sacerētu pamfletu un viņu izsludinātu par vienu no
mūsdienu latviešu sisinošākajiem siseņiem. Tas Maijai Kūlei nepielec. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Filosofs skaitās Maijas
Kūles vīrs. Par filosofu ar <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>promocījas
procesā nopelnītām regālijām ir noformēts dēls. Visticamākais, arī potenciāls
augstākā līmeņa filosofs. Tas ir pašsaprotami. Tas nevienu skauģi nedrīkst
tracināt. Dēls nevarēja nemantot filosofa gēnus. Dēls ģenētiski ir filosofa
genotips, dāsni apliecinot iedzimtību noteiktos aspektos. Un, lūk, filosofējošu
vecāku dēla genotipiskais aspekts var būt tikai viens – filosofēšanas
instinkts.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Maijai Kūlei nav
jākaunas par dēla filosofēšanas instinkta praksi. Viņš mātei, bet galvenais –
latviešu tautai un Eiropai, palīdz cīnīties pret antikultūru. Latvijā ir
sazēlusi melna nelaime. Ne visiem latviešiem patīk neoliberālisms,
postmodernisms, homoseksuālisms, genderisms, perversijas un idiotijas. Maijas
Kūles dēls melnās nelaimes vēstnešu darbību kopā ar vienu vecāku kungu kvalificē
kā antikultūru. Maijai Kūlei pret to nav iebildumu. Melnie nelaimes vēstneši
nepatīk valdībai. Bet tie, kuri nepatīk valdībai, nepatīk arī Maijai Kūlei un
viņas ģimenei. Turklāt viņa ar visu miesu un visu nemiesu intuitīvi jūt, ka
latviešu nākotne ir ne tikai „Jābūtības vārdi”, bet arī neoliberālisms,
postmodernisms, homoseksuālisms, genderisms, perversijas, idiotijas un
postcilvēki. Ja valdība to visu neaizslauka, tad arī Maija Kūle atsakās to visu
aizslaucīt un neļauj to darīt dēlam. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Maijas Kūles oficiālā
filosofiskā identitāte nav Vērša nopelns. Viņa ir nedaudz lasījusi par
filosofijas jēgu. Viņa ir stundām meklējusi atbildi uz vienu sabiezinātu jautājumu:
„Vai viens un tas pats filosofs vispirms var būt sociālisma iekārtas reprezentatīvs
filosofs, bet otrā rītā uz brokastu laiku var būt kapitālisma iekārtas tikpat
reprezentatīvs filosofs?”. Maijai Kūlei gribējās noskaidrot, vai ir iespējama tik
radikāla transformācija?<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Maijas Kūles
atbilde ir noliedzoša. Tas nav iespējams. Sociālisma iekārtā ir marksisma-ļeņinisma
filosofija, bet kapitālisma iekārtā ir marksisma-ļeņinisma filosofijas nozākāšanas
filosofija. Tātad runa ir par totāli nesaderīgām filosofijām, kuras nevar
reprezentatīvi pārstāvēt viens un tas pats filosofs. Ja tas tā notiek dzīvē, tad
tas ir absurds, nonsenss, idiotija, debilitāte. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>90. gadu sākumā
Maija Kūle bažīgi gaidīja pārmetumus profesionālajā neleģitimitātē. Viņa
filosofēja padomju laikā un filosofēja pēcpadomju laikā. Tas ir odiozi. Pēcpadomju
laikā kāds patiešām pamatoti varēja Maiju Kūli atslēgt no filosofēšanas. Ja tas
tā notiktu, viņa plānoja atjokoties: „Bet es taču nekad neesmu bijusi filosofe!
Es esmu filosofijas simulakre! Ja gribiet – filosofijas administratore,
filosofijas birokrāte”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Maija Kūle nekad
nav laidusi garām izdevību kādu pamācīt, ka filosofs ir filosofs tikai tad, ja
viņš spēj izstrādāt kaut ko jaunu, neparastu un nepierastu. Maija Kūle ir filosofijas
fundamentālās autonomijas fane. Filosofs drīkst atsaukties uz sava laika
politikas un ideoloģijas aktualitātēm. Taču filosofam neklājas būt politikas un
ideoloģijas apkalpotājam. Maija Kūle regulārajās intervijās medijiem šo prasību
ir stingri ievērojusi. Par latviešu mietpilsoņu kulta filosofētāju viņu ir
uzskrūvējuši žurnālisti. Tas nav Maijas Kūles nopelns. Filosofijas misija ir tautai
dot jaunas idejas, jaunu jēgu un jaunu domas virzienu. Tā ir arī Maijas Kūles
misija domāšanas reizēs, bet nevis ar gudru seju atkārtot sen zināmas
patiesības. Filosofijā būtiski svarīgākais ir atkarīgs no cilvēka. Jo garīgi
dziļāks ir cilvēks, jo īstāka ir viņa filosofija, kas kļūst līdzīga izcila
mākslas darba iekšējai patiesībai. Tas ir Maijas Kūles, oficiāli noformētas
filosofes, kredo. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Viņas kredo vēl
ietilpst modernā tēze par filosofijas galu. Filosofijas gals nebūt neliecina
par filosofēšanas galu. Daudziem mūsdienu filosofiem nav filosofijas izjūtas
orgāna. Tāpat kā var nebūt muzikālā dzirde var nebūt arī filosofijas izjūtas
orgāna – filosofiskā dzirde. Tie, kuriem nav filosofiskās dzirdes, runā par
filosofijas galu. Maijas Kūles ģimenē nekad par to nerunā. Ģimenē uzskata, ka
filosofs Latvijā var pukstēt bez filosofiskās dzirdes un vienīgi ir nepieciešams
pareizi noformēt filosofiskās dzirdes trūkumu. Priekš tā ir LU promocijas
padome, kuru Maija Kūle netaisās atstāt bez kontroles arī tajos apstākļos, kad
par padomes priekšsēdētāju pārmaiņas nolūkā ir ielikts kāds administratīvi
padotais filosofētājs. Piemēram, konceptuāli fundamentālās teorijas „Kultūra ir
seks un svaigs gaiss” inspirētājs.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Maijai Kūlei ir
unikāli oriģināls viedoklis par filosofijas vēsturi. Ja nepiejaucēts tīrs filosofs
ir milzīga monologa autors, kuru realizē cilvēciskā pašapziņa, lai saprastu
pati sevi un reizē arī apkārtējo pasauli, tad piejaucētais filosofijas
vēsturnieks kļūst nevis citu filosofu atziņu pārstāstītājs, bet gan šo atziņu
līdzautors, redaktors, sludinātājs, grēksūdzes uzklausītājs. Filosofijas
vēsturniekam ir jātiecas nevis fotogrāfēt filosofiskās idejas un tādējādi tās
prezentēt gatavā veidā, bet gan iedziļināties ideju cilvēciskajā izcelsmē, būt
garīgi kopā ar šīm idejām un būt līdzās to virzības kolīzijās. Maija Kūle
vienmēr ir brīvprātīgi respektējusi tik tikko definēto viņas unikāli oriģinālo
viedokli. Ja kāds tam netic, tad ieteicams atvērt latviešu filistru cienīgi
gratulēto grāmatu „Filosofija” un par to pārliecināties savām acīm.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Maija Kūle atkal
atvēra dzelteno bībeli un sāka skaļi deklamēt: „Modernajā sabiedrībā politiskās
un ekonomiskās vajadzības uztver kā pašas par sevi saprotamas, bet tiesības uz filosofiju
un vajadzību pēc kultūras nākas pierādīt. Patiesībā būtu jābūt otrādi -
vissaprotamākā ir vajadzība pēc kultūras kā cilvēciskas dzīves
pamata. Cilvēciskā darbība ir jēgveidojoša un balstās uz vērtībām. To
atklāj humanitārās zinātnes filosofija. Filosofija nonāk vistuvāk cilvēciskās
pasaules avotiem, jo spēj runāt jābūtības valodā”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pēcpadomju laikā
Maija Kūle nevienā auditorijā nav baidījusies deklamēt Lielupes ķēķī
izkristalizētos filosofiskos kristālus, jo neviens publiski nesāks verificēt
viņas teikto. Ja arī kāds saklausīs primitīvas muļķības, tad kaunīgi nolieks
galvu un klusu lūkosies grīdā. Maija Kūle tāpēc bez bailēm varēja deklamēt par „tiesības
uz filosofiju un vajadzību pēc kultūras nākas pierādīt”, „humanitārās zinātnes
filosofija”, „cilvēciskās pasaules avotiem”, kuri „spēj runāt jābūtības valodā”,
„mūsu valstī ir ārkārtīgi maz jābūtības dimensijas”, „vērtības nav vērtības,
bet vērtības ir jābūtības nesējs” u.tml., utt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<br /></div>
Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1314334130808429405.post-22462590017957463952017-09-11T08:54:00.003-07:002017-09-11T08:54:30.041-07:00Bokseris<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Aivaram Lembergam vajadzēja skaitīt
līdz četri: viens, divi, trīs, četri...Viņa kreisās rokas asiņainajā plaukstā
bija četri zobi. Tie bija Aivara Lemberga zobi, kurus kopā ar asinīm viņš nupat
izpļāva no savas mutes kreisās rokas plaukstā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Tie bija zobi, kuri līdz šim
Aivaram Lembergam sekmīgi pildīja barības</span><span lang="LV" style="background: white; font-family: Arial, sans-serif; font-size: 7pt;"> </span><span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> satveršanas,
nokošanas un sasmalcināšanas funkciju. Aivars Lembergs savus zobus nekad
neizmantoja medīšanai un aizsardzībai. Asiņainajā plaukstā spīdošie zobi bija
pildījuši cilvēku zobu klasisko funkciju -</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> barības</span><span lang="LV" style="background: white; font-family: Arial, sans-serif; font-size: 7pt;"> </span><span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> satveršanu, nokošanu un sasmalcināšanu. Asiņainajā
plaukstā divi zobi bija priekšzobi, viens zobs bija acu zobs, bet viens zobs
bija lielais dzeroklis. Tie, saprotams, nevarēja būt jaundzimušie zobiņi. Tādi
zobiņi Aivaram Lembergam sen vairs nebija. Viņam ir 64 gadi. Viņš ir pensionārs
ar stingri fiksētu pensiju eiro, latos un dolāros.</span><span lang="LV" style="background: white; font-family: Arial, sans-serif; font-size: 7pt;"> </span><span style="background: white; font-family: Arial, sans-serif; font-size: 7pt;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> </span><span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;">Pirmajā mirklī Aivars Lembergs gribēja zobus izspļaut labās
rokas plaukstā. Tas iznāca kaut kā instinktīvi. Tomēr viņš zibenīgi aptvēra
nepieciešamību izmantot kreiso roku. Labajā rokā viņam bija puters, bet kreisā
roka bija brīva, un plauksta bija kaila. Aivaram Lembergam bija „FootJoy Stasof”
golfa cimdi, bet viņš tos lietoja reti. Aivars Lembergs cimdus nopirka Skotijā
pirms spēles „Trump International Golf Links” laukumā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Aivars Lembergs uz grīna koncentrējās
sitienam, kad bumbiņas priekšā no zemes iznira Juris Jurašs. Aivars Lembergs
paguva vienīgi pabrīnīties, kāpēc Juris Jurašs ir bez brillēm.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Operāciju no helikoptera vadīja Juta Strīķe.
Ja Kristīne Lemberga būtu šāvusi ar iemīļoto „Holland&Holland” Londonas
veikalā tālredzīgā nolūkā iegādāto, ar „Swarovski” optisko tēmekli apgādāto,
„Mauser 98” šauteni un ievainojusi vai nošāvusi pilotu, tad pie helikoptera
stūres sēstos Juta Strīķe. Tā tas drīkstēja notikt ārkārtējā situācijā. Jutai
Strīķei bija ļoti stingri aizliegts NATO valstīs atklāt viņas prasmi vadīt
helikopteru. Bez ekstremālas vajadzības to nedrīkstēja atklāt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Kad Artūrs Lembergs, draudīgi gaisā vicinot beisbola
nūju, atskrēja palīgā tēvam Aivaram Lembergam, helikopters jau rēca virs Gulbju
ezera, pamatīgi izbaidot divas gulbju ģimenes. Lidojot virs Spāres, Juta Strīķe
informēja Jāni Bordānu par operācijas rezultātiem. Viņa nožēloja, ka Juris
Jurašs precīzi nezināja Aivaram Lembergam izsisto zobu skaitu. Par laimi Jānis
Bordāns par to nejautāja.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Aivars Lembergs nekādā gadījumā nebija
fatālists. Viņš faktiski neieredzēja fatālismu un tos cilvēkus, kuri ticēja
iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim. Aivaram Lembergam riebās fatālisms,
kaut gan tajā pašā laikā viņam bija klusas aizdomas par fatālisma realitāti
paša gaitās.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Aivars
Lembergs nekad nespēja atkratīties no divām fatālām iespējamībām viņa mūžā.
Viņš juta, ka agrāk vai vēlāk arī viņu skars iepriekš nolemtais un
nenovēršamais liktenis. Viņš pats pie tā ir vainīgs.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Pirmā fatālā iespējamība ir saistīta ar
Augusta Kirhenšteina padomu doties uz Maskavu studēt mikrobioloģiju. Aivars
Lembergs pieklājīgi atsacījās, kaut gan vienmēr juta, ka vajadzēja piekrist un
atsacīšanās kādreiz dzīvē ļauni atriebsies. Tā arī notika. Ja viņš būtu
paklausījis, tad Rīgas Stradiņa universitātes Augusta Kirhenšteina
Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts jau sen būtu pārdēvēts par Aivara
Lemberga Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtu. Aivars Lembergs to būtu
panācis, ja būtu paklausījis gudro vīru Augustu Kirhenšteinu un dzīvi veltījis
zinātnei, bet nevis lētam biznesam un tukšas ostas sargāšanai citas valsts
interesēs Rīgas idiotu, kretīnu, debilo, dullo, daunu, deģenerātu, pederastu,
muļķu, stulbeņu, filistru, zagļu, blēžu, neliešu, nekauņu, alkātības apsēsto
parvēniju vidē.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Otrā fatālā iespējamība ir saistīta ar
boksu. Aivars Lembergs jau strādāja LKP CK, kad Jānis Lancers atkal kuro reizi
aicināja Aivaru Lembergu kļūt par bokseri. Aivars Lembergs, kā parasti, klīrējās.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Par otro fatālo iespējamību Aivars Lembergs
atcerējās, kad Kristīne Lemberga no viņa kreisās rokas asiņainās plaukstas
paņēma un divas reizes pārskaitīja zobus, ar dvieli noslaucīja asinis no
plaukstas un mutes, kā arī rūpīgi apslaucīja visus četrus zobus. Tātad
fatālisms tomēr eksistē! Aivars Lembergs neapmierināti sašķobija sadauzīto muti.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Juris Jurašs sāpes labajā rokā sajuta tikai
tad, kad helikopters lidoja virs Pārdaugavas un Juta Strīķe pirms tikšanās ar
reportieriem kārtoja frizūru. Sāpes bija progresējošas un pagaidām paciešamas.
Juris Jurašs neatsacījās tikties ar reportieriem.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Juris Jurašs bija bokseris-amatieris.
Profesionālais bokss viņu nevilināja, jo viņam vienmēr izdevās nopelnīt prāvas
summas citās sfērās. Iespējams, kā profesionālais bokseris Juris Jurašs
nopelnītu vairāk, jo viņu lutināja gandrīz tikai uzvaras pēc punktiem un
uzvaras ar nokautu. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Jura Juraša lielākā problēma boksā bija
sveršanās un maģiskie 57 kilogrami. Visu izšķīra vairāk vai mazāk veiksmīgs
tualetes apmeklējums. Ja Juris Jurašs svērās pirms tualetes apmeklējuma, tad
viņa svars parasti bija krietni lielāks par 57 kilogramiem un viņu ieskaitīja
vieglajā svarā. Ja Juris Jurašs svērās pēc tualetes ļoti veiksmīga apmeklējuma,
tad viņa svars bija krietni mazāks par 57 kilogramiem un viņam atļāva startēt
pusvieglajā svarā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Juris Jurašs uzvaras guva vienīgi pusvieglajā
svarā. Rīgā visos speciālajos dienestos sargā Jura Juraša panākumus boksā.
Juris Jurašs ir bijis DP, SAB, KNAB, VID, VUGD čempions pusvieglajā svarā
vairākus gadus pēc kārtas. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Neveicās tikai Dreiliņos. Pirms sveršanās
nekad neizdevās apmeklēt tualeti, un Juris Jurašs vienmēr nonāca vieglajā svarā.
Juris Jurašs katru reizi zaudēja vietējam puisim, kurš svēra 60 kilogramus.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Izbraukuma operāciju izplānoja trijatā Juris
Jurašs, Jānis Bordāns un Juta Strīķe. Par operācijas vadītāju bez saskaņošanas
ar pārējiem sevi iecēla Juta Strīķe. Operācijas mērķis bija preventīvs
brīdinājums, kā arī nepieciešamība inspirēt jaunu pavērsienu „Rīdzenes sarunu” izmeklēšanas
haotizācijā. Aivaru Lembergu paredzēja inspicēt, pielietojot boksa tehnoloģiju.
Polemikā par boksa tehnoloģijas tehnisko izpildītāju Juta Strīķe klusēja un
sevi nepiedāvāja. Tāpat rīkojās Jānis Bordāns. Atlika operāciju tehniski
izpildīt Jurim Jurašam. Juris Jurašs nedaudz svārstījās, jo ringā pēdējo reizi
bija pirms trim gadiem. Arī redze vairs nebija agrākā, kaut gan no pusmetra Juris
Jurašs spēja nekļūdīgi trāpīt arī bez dārgajām brillēm, kuras nāktos uz brīdi paslēpt
kabatā. Izšķirošā nozīme piekrist operāciju izpildīt tehniski bija Jutas
Strīķes solījumam Juri Jurašu piesegt no helikoptera.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> Pēc helikoptera nosēšanās iepretī Rīgas
pilij, kur parasti notika tautas sapulces, Jāņa Bordāna sakomplektētā preses
konference noslēdzās bez komplikācijām. Juta Strīķe priecājās (patiesībā
brīnījās) par to, ka arī reportieri nejautāja par Aivaram Lembergam izsisto
zobu skaitu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<br />
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
</div>
Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1314334130808429405.post-7436742416963866352017-09-10T11:18:00.002-07:002017-09-17T22:59:38.830-07:00Šķaudītājs<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> </span><span style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;"> </span><span style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt;">Daniels Pavļuts nošķaudījās divas
reizes. Pirmo reizi premjerministra priekštelpā. Otro reizi MK sētā.</span><br />
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Tā bija laba zīme. Šķaudīšana
apstiprina šķaudītāja rīcības pareizību. Šķaudīšanu izraisa signāls no
apmierinātajiem nerviem. Nervi tik tikko bija izjutuši slodzi. Bet tā nebija
kaitīga slodze. Nervu šūnas netika apdraudētas. Gluži pretēji – tika
mērķtiecīgi vingrinātas. Nervi par to ir pateicīgi, un pateicības tradicionālā forma
ir šķaudīšana.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Daniels Pavļuts parasti šķauda
trīs reizies ar 4 sekunžu intervālu. Pēc savas barokāli izauklētās partijas
izveidošanas 2017.gada 26.augustā viņš šķaudīja četras reizes. Pēc uzvarošā
balsojuma zāle pacietīgi gaidīja. Todien četras reizes Daniels Pavļuts savā
mūžā šķaudīja otro reizi. Pirmo reizi viņš šķaudīja četras reizes pēc 27
sekundes ilgās (viņa dzīvē pirmās) kopošanās ar sievieti. Tas notika 1991.gada
14.maijā plkst. 17.31. Pēcāk līdz 2017.gada 26.augustam maksimālā šķaudīšana
bija trīs reizes.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Šķaudīšanas skaits Danielam
Pavļutam faktiski ir viņa smadzeņu produktivitātes mērs. Ja smadzenes bija
paveikušas kaut ko neredzēti labu, tad viņš šķaudīja četras reizes. Ja
smadzenes bija paveikušas kaut ko redzēti labu, tad viņš šķaudīja trīs reizes,
bet, ja smadzeņu veikums bija pieņemami labs, tad viņš šķaudīja divas reizes.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Daniels Pavļuts ne visai uzticējās
šādai klasifikācijai. Viņaprāt smadzenes, ar šķaudīšanu izsakot pateicību par
intelekta spožumu, bieži kļūdījās. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Piemēram, nupat viņš šķaudīja
tikai divas reizes. Tas nav pareizi! Pēc sarunas ar premjerministru vajadzēja
šķaudīt vismaz trīs reizes, bet vispareizākais būtu bijis – četras reizes.
Nupat viņš noorganizēja grandiozu varoņdarbu. Viņa projekts izglābs simtiem
cilvēku. Par viņa projektu agrāk vai vēlāk Pumpurs atkal Pērnavā uzrakstīs
varoņeposu. Ministru kabineta priekšsēdētājs atbalstīja unikālo projektu, jo pa
rokai bija skaitāmie kauliņi un tāpēc viņš tūlīt varēja pārbaudīt ciemiņa
aprēķinus. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Pēc ģeniālā koncepta „Par” sakārtošanas
vingrā politiskajā un ideoloģiskajā sistēmā Daniels Pavļuts nešķaudīja. Nešķaudīja
arī pēc krāsas izvēlēšanās. Pirmā ideja bija zilā krāsa. Šādu izvēli atbalstīja
Daniela Pavļuta draugs Edgars Rinkēvičs un Edgara Rinkēviča draugs Mārtiņš
Drēģeris. Neatbalstīja Solvita Āboltiņa, Lolita Čigāne un Ilze Viņķele. Viņas
ieteica dzelteno krāsu, kas jau trešo gadsimtu simbolizē pasaules masu
komunikācijas un pasaules politikas visvērtīgāko slāni. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Daniels Pavļuts paklausīja
cienījamās kolēģes un akceptēja dzelteno krāsu. Taču šķaudīšanu nesagaidīja. Viņa
nervi nejuta vajadzību izteikt pateicību. Nervi bija triviāli adaptējušies konceptuālajā
materiālā, jo šis konceptuālais materiāls Daniela Pavļuta smadzenēs jau no paša
sākuma iepinās bez radikālas emocionālās apstrādes. Konceptuālā materiāla
iepīšanās vienmuļi turpinājās visu aizvadīto ziemu, pavasari un vasaras sākumu.
Tāpēc konceptuālā materiāla sistēmiskā sakārtošana un konceptuālā materiāla
simboliskās krāsas izvēle nerviem nebija priecīgs pārsteigums, un nervi Daniela
Pavļuta organismam neizdeva pavēli šķaudīt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Ģeniālā koncepta „Par” idejiskais
ģenerators ir fluīdi. Pirmo reizi Daniels Pavļuts fluīdus sajuta uz Lielupes
tilta. Braucot cauri Lielupei, viņš arvien spēcīgāk un spēcīgāk nonāca fluīdu
varā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Tas viņu nepārsteidza. Viņš bija
dzirdējis par Lielupes īpašo auru, ko sagādā divi kulta filosofi. Viņi dzīvo
Lielupē, un Lielupē darba laikā ķēķī atfilosofē par filosofēšanu algā/premijās/pabalstos/piemaksās/grantos/honorāros
saņemtos tūkstošus. Viņu filosofija izraisa sevišķu gaisotni no Majoriem līdz
Lielupei. Tā bija filosofija, kas ērti iekārtojās sociālismā un tikpat ērti
iekārtojās kapitālismā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Daniels Pavļuts pret sociālisma un
kapitālisma kulta personām izturas toleranti. To viņam pie klavierēm mācīja Latvijas
Mūzikas akadēmijā, bet vēlāk pirmās tolerantās iemaņas nostiprināja Hārvardas
universitātē iegūtais maģistra grāds sabiedrības vadībā ar specializāciju
līderībā (protams, nevis liderībā). Viņš kvēli apsveica neiespējamību domājošam
un godīgam cilvēkam vienlīdz ērti dzīvot sociālismā un kapitālismā. Tas nav
iespējams. Tas ir nonsenss. To viņš teicami apzinās. Domājošs un godīgs cilvēks
nevar vienādā pakāpē samierināties ar sociālismu un kapitālismu.Tāda
samierināšanās ir absurds, aplamība, nejēdzīgas blēņas. Domājošam un godīgam cilvēkam viens no šiem antipodiem nav
organiski pieņemams un izraisa milzīgu pretestību, sarkasmu, naidu, protestu,
izsmieklu, disidenta pozīciju, lēmumu emigrēt. Bet tas uz Danielu Pavļutu
neattiecas, un tāpēc viņš par šo problēmu nemeditē. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Daniels Pavļuts vienmēr cenšas
uzvesties adekvāti savam zinātniskajam grādam. Piemēram, sabiedrības vadības
līderis nedrīkst ignorēt kulta filosofus, kulta dzejniekus, kulta māksliniekus.
Kulta personas sabiedrībai ir vajadzīgas. Tās iedvesmo sabiedrību un stiprina
sabiedrības pašapziņu: lūk, kādi vērtīgi talanti ir mums! Sabiedrībai nekādā
ziņā nav jāzina patiesība par kulta personu talanta niecību, kad talanta vietā
ir nekaunība, pseidointelektuāla burbuļošana, ekstravaganti simulakri,
konformista gars un morāle.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Lielupes fluīdos Daniels Pavļuts
veiksmīgi uztvēra dažas frāzes. Pēc uztvertajām frāzēm „jābūtības vārdi”,
„vērtības nes jābūtību”, „mūsu valstī šīs jābūtības dimensijas ir ārkārtīgi
maz” Danielā Pavļutā kaut kas pēkšņi sastinga. Sastingums ilga 27 sekundes.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> Pēc 27 sekundēm viņš ātri attapās.
Viņu pārpludināja intelektuālā eiforija. Viņš bija ieguvis sen kāroto. Lielupes
fluīdos ir tas, kas viņam ir vajadzīgs. Vairāk neko nevajag! Pats
nepieciešamākais bija atrasts! Neapšaubāmi,
Daniels Pavļuts turpmāko radošo procesu pagaidām redzēja miglaini. Taču pats
būtiskākais<span style="background: white;"> tika enerģiski fiksēts. <o:p></o:p></span></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">
Principā viss bija necerēti vienkārši. Respektīvi, „jā” vietā visos
izteikumos ir jāliek „par”! „Parbūtība” noteikti skan savdabīgāk nekā „jābūtība”!
Arī „vērtības nes parbūtību” skan savdabīgāk nekā „vērtības nes jābūtību”. To
pašu var teikt par frāzi „mūsu valstī šīs parbūtības dimensijas ir ārkārtīgi
maz”. Tas taču skan daudz dziļdomīgāk nekā „</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;">mūsu valstī šīs jābūtības dimensijas ir ārkārtīgi maz”. <span style="background: white; mso-no-proof: yes;">Sabiedrībai „parbūtība” katrā ziņā
liksies ekstravagantāka nekā „jābūtība”. Bet ar to pilnīgi pietiek, lai
iekarotu sabiedrības sirdis un ap „par” izveidotu </span>ģeniālu filosofisko,
politoloģisko, socioloģisko, kulturoloģisko, ekonomisko konceptu, kā arī politisko
partiju „Kustību „Par!””, kura pēc 2018.gada 6.oktobra kļūs valdošā partija
tāpēc, ka tajā ir iestājies Džordžs Stīls.<span style="background: white; mso-no-proof: yes;"><o:p></o:p></span></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">
Doties uz MK pie premjerminstra Danielu Pavļutu pamudināja valdības
atteikšanās būvēt Liepājas cietumu. Tas nebija vienkāršs jautājums no Daniela
Pavļuta partijas-kustības viedokļa. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">
Kopš 2017.gada 26.augusta Daniels Pavļuts rūpējas vienīgi par savu
partiju-kustību. Liepājas cietuma celtniecība kardināli attiecas uz viņa
politisko lolojumu. Daniels Pavļuts to ielāgoja bez Lielupes fluīdu ietekmes.
Starp citu, pēc 26.augusta viņš fluīdus vairs nesajūt. Pēc partijas-kustības
kongresa viņa organismā bija notikusi kaut kāda fundamentāla transformācija.
Par to no rītiem vairākkārt kautrīgi sūdzējās sieva.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span class="comm"><span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> Danielam Pavļutam sākumā nedaudz bija žēl,
ka valdošā kliķe atsacījās būvēt Liepājas cietumu. Valdošā kliķe nebija visu
līdz galam izrēķinājusi. Ja LR tiks likvidēta krimināli oligarhiskā iekārta,
tad valdošā kliķe nonāks zem klajas debess, jo esošajos cietumos visiem vietas
nepietiks arī pēc tam, kad tiks likvidēti lielākie nacionālie nodevēji un
tautas mantas laupītāji. Ja būtu jaunā Liepājas cietuma, tad kliķes
sīkelementiem būtu vismaz jumts virs galvas un nevajadzētu garlaikoties
koncentrācijas nometnē uz klaja lauka.<o:p></o:p></span></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span class="comm"><span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> Par nelaimi Liepājas cietums nederētu
Daniela Pavļuta partijas-kustības biedriem. Viņus neviens negribēs turēt
cietumā. Tas būtu bīstami. Priekš viņiem ir vajadzīga cita iestāde. Daniels
Pavļuts to savā prātā negaidīti apcerēja sarunas laikā ar Arvilu Ašenradenu par
partijas-kustības patstāvīgas deputātu grupas sastādīšanu parlamentā. Viņa
partija-kustība skaudri atšķiras no pārējiem politiskajiem formējumiem. Tas ir
redzams bez optiskiem palīglīdzekļiem.<o:p></o:p></span></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span class="comm"><span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> Daniels Pavļuts premjerministram apzvērēja
klusēt. Abi kungi vienojās, ka par unikālo projektu zinās tikai premjerministrs
un Daniels Pavļuts. Cits neviens par to nedrīkst uzzināt. Tāpēc Daniels Pavļuts
no MK izgāja pa sētas durvīm. Kopš 26. augusta žurnālisti viņam nedeva mieru,
un laimes pārņemtais Daniels Pavļuts baidījās izpļāpāties par unikālo projektu.<o:p></o:p></span></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span class="comm"><span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> Daniels Pavļuts premjerministram ierosināja
Liepājas cietuma vietā Strenčos ļoti slepeni būvēt jaunu psihoneiroloģisko
slimnīcu. Premjers atbalstīja doto priekšlikumu. <o:p></o:p></span></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span class="comm"><span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> Unikālā projekta likteni pozitīvi izšķīra
divi būtiski momenti. Par tiem klusēja gan premjerministrs, gan Daniels
Pavļuts. Premjerministram unikālais projekts iepatikās tāpēc, ka Strenči nav
tālu no Valmieras. Skaļi par to viņš nebilda. Danielam Pavļutam unikālais
projekts ir dārgs tāpēc, ka Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā noteikti
ievietos visu viņa partiju-kustību, jo tās psihiskais stāvoklis nav piemērots
ieslodzījumam parastā cietumā. Saprotams, par to valdības svētajā kabinetā Daniels
Pavļuts klusēja.</span></span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<br /></div>
</div>
</div>
Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1314334130808429405.post-9260023604971265872017-09-09T10:10:00.005-07:002017-09-10T23:22:58.448-07:00Zooloģe<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> </span><span style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12pt;"> </span><span style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12pt;"> </span><span style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12pt;">To zina tikai Kremlī. Zina ne visā
Kremlī, bet tikai Kremļa divos vieninieka kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas
3.stāvā, bet otrs kabinets atrodas viszemākajā pagrabstāvā no 15 pagrabstāviem.</span><br />
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> To, ka par viņas zooloģes diplomu
nezina visā Kremlī, bet zina tikai Kremļa divos vieninieka kabinetos, savlaicīgi
tika informēta arī pati Inguna Sudraba. Šī informācija viņai palīdzēja apjēgt
zoologa diploma vērtību Kremļa intelektuālās varas koncepcijā. Kremlis ļoti
ciena zoologus. Mūsdienu politika esot zooloģijas sfēra. Sudrabai nav pret to
iebildumu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Sudraba vienmēr ir jūsmojusi par
Kremļa attieksmi pret zooloģiju – zinātni par dzīvniekiem. Bez šīs zinātnes nav
iespējama politiskā vara. Tāpat nav iespējama ģeopolitiskā vara, kā arī nav
iespējama Valsts kontroliera vara. Zoologa diploms ir visiem Kremļa ietekmes
aģentiem ne tikai Daugavas grīvā, bet arī Ventas grīvā un Salacas grīvā. Ja
kādu no ietekmes aģentiem Kremlī nolemj legalizēt un iesēdināt premjera vai
valsts prezidenta krēslā, tad prioritāte ir ne tikai zoologa diplomam (tā
teikt, papīram), bet arī reālajai pieredzei darbā ar politiskajiem dzīvniekiem.
<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Bioloģija nav gluži tas pats, kas zooloģija.
Tāpēc lauku bioloģijas skolotāja Vējoņa nokļūšanu Rīgas pilī izšķīra citi
apsvērumi. Par tiem Kremlī zina tikai viens rezerves pulkvedis un divi rezerves
ģenerālkapteiņi. Latvijā neviens nenojauš īsto iemeslu, kuru Vācijā tūlīt nojauta
Škrebņevas kundze un Ventspilī izlikās nojaušam Lemberga kungs un viņa dēls
Artūrs Lembergs.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Sudrabas kundze par to domāja ceļā
uz restorānu. Viņa turpināja saldi jūsmot par Kremļa prasmi saglabāt dziļu
slepenību ap viņas zooloģes izglītību. Bet diemžēl patīkamajām domām pa vidu
maisījās kņudošs nemiers. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Sudrabai nebija atbildes uz
vairākiem neparastiem jautājumiem. Un tas nav labi! Kāpēc nolēma legalizēt
Imantu Liepiņu un Edgaru Jansonu? Kāds tam ir mērķis? Vai patiešām Maskavā kāds
lasa Imanta Liepiņa daiļprozu? Vai patiešām no viņa vēlas iztaisīt otru Imantu
Ziedoni? Tāpat nav saprotams, vai Liepiņa piespēlētais Edgars Jansons arī ir
zoologs? Un vispār, kurš Liepiņam lika piespēlēt Jansonu? Ko vēl viņai
piespēlēs?<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Par laimi Sudraba momentā aizmirsa
neparastos jautājumus. Viņa nezin kāpēc pēkšņi atcerējās Arvīdu Barševski. Sudraba
pie sevis klusu pasmaidīja. Tas tomēr bija neaizmirstams mēnesis! Sieviete
teiktu - medus mēnesis! <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Arvīds viņu noslēpa „Ilgās” – Latvijas
pretdronu divīzijas izlūkdienesta muižā pie Balkrievijas robežas. Tolaik „Ilgas”
atradās zem DU maskēšanās caurspīdīgā tīkla. Nodarbības notika parkā zem abiem
dižozoliem, gulšņājot zālē un ošņājot „Spilvainā ancīša” dvašu. Tā sauc retu
augu sugu, kuru Ingunai parādīja Arvīds. Pati viņa nebūtu pamanījusi. Arvīds
izrādīja arī citus „Ilgu” dārgumus – sarkanvēdera ugunskrupi, lielo tritonu un
purva bruņurupuci. Dārgumu preparātus viņš vienmēr nēsāja žaketes labajā
kabatā. Arī tad, kad brauca uz Rīgu pamācīt Latvijas rektoru padomi un
15.augustā ar Bībeli padusē mīņājās Aglonā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Arvīds savā CV neraksta „zoologs”.
Viņam ir plašāka gratifikācija – „biologs”. Sudrabu pie viņa „Kantoris” nosūtīja
studēt tāpēc, ka Barševskis bija rūpīgi pārbaudīts entomologs, kas ir
zooloģijas apakšnozare. Entomologa kaislība ir kukaiņi. Arvīds jau bērnībā bija
zinātniski specializējies īpašas kukaiņu klases pētnieciskajā disciplīnā –
koleopteroloģijā (pēta vaboles). „Ilgās” dislocētajā karaspēka daļā viņu uzskata
par Latgales skrejvaboļu centīgāko pētnieku. Sēlijas, Zemgales, Kurzemes,
Vidzemes, Līvzemes vaboles Arvīdam nepatīk. Patīk tikai Latgales vaboles, kuras
viņš operatīvi un nekļūdīgi identificē pēc valodas. Viņa žaketes kreisajā
kabatā vienmēr rušinās 10-15 dzīvas Latgales vaboles. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Par to īpaši priecīga ir sieva. Sudraba
to tūlīt pamanīja, kad nakšņoja abu dzīvoklī. Arvīds pēc darba atkailina raženo
rumpi (t.i., torsu) un mīl žaketi nomest uz gultas. Kas notiek pēc tam, nav
grūti iedomāties. Arī vaboles tāpat kā politiķi mīl brīvību darīt visu pēc
sirds patikas tautas labā. Sudraba ievēroja, ka sieva zem gultas krātiņā tur
ezi. Ežu lielākais gardums ir vaboles. Sudraba par to bija lasījusi pirms
zooloģijas studijām. Nāktī krātiņa durtiņas tiek atvērtas, un ezis (sieva to
nokristīja vārdā „Vidavskis”) sāk ieturēt gardas vakariņas. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Arvīds neko nemana. Viņam naktis
paiet šausmīgos murgos par savas izcilās universitātes ekselencēm. Ekselences
nekādi negrib brīvprātīgi atzīt, ka vairs nedrīkst strādāt DPI kvalitātē, bet ir
jāstrādā DU kvalitātē. Arvīds ir teorētiski pārliecināts, ka jaunais nosaukums
automātiski nodrošina jaunu kvalitāti. Šajā ziņā viņam piekrīt visi Latvijas
rektori, kuri augstu novērtēja Arvīda intelektu un tāpēc izvēlējās par savu
vadoni.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Otrā rītā viņš neko neatceras, un savā kreisajā
kabatā Latgales vaboļu svaigu kolekciju savāc pa ceļam uz darbu. Par Latgales
vaboļu varmācīgo sagūstīšanu DU rektora ceļā no mājām uz darbu asaroši aizgrābjošu
dzejoli savā laikā MKC izdevumā „Kultūra un Vārds” publicēja vietējā dzejas darinātāja
Anna Rancāne - Latgales poētiskā sērdienīte ar Māras Zālītes agresīvi kautrīgo
ambiciozitāti. Rancāne, saprotams, neko nezināja par Vidavska gardo holokaustu.
Ja zinātu, tad panāktu rektora atlaišanu, ko Parādes ielā Nr.1 gadu desmitiem
nepacietīgi gaida Latgales fizikas zvaigzne, Ernesta Rezenforda un Nīlsa Bora
sīvākais konkurents Valfrīds Paškēvičs, bet Venstpilī gaida daugavpilietis, Džona
fon Neimana padomnieks, datorspeciālists Sergejs Hiļķevičs ar sievu Gaļinu
Hiļķeviču.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> „Ilgās” Sudraba nakšņoja un
dienēja vienu mēnesi. Arvīds viņu sagatavoja zooloģijas bakalaura grādam
saskaņā ar paša daudzus gadus aprobētās meistarklases saīsināto programmu. Pietika
ar 30 dienām, katru dienu vienu stundu pavaļājoties zem dižozoliem. Viņš ņēma
vērā Sudrabas māniju pievērsties siseņiem - ortopteroloģijai. Viņš neiebilda
pret Sudrabas bakalaura darba tēmu „Latvijas Republikas politiskās varas ortopteroloģiskie
parametri un ortopteroloģiskās perspektīvas”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Sudraba sāka nožēlot solījumu iet
uz „3 pavāru restorānu”. Viņa labprātāk Bastejkalnā paelpotu augusta spirdzinošo
gaisu pēc bruņinieku sviedru smakas mājīgajā Saeimas namā. Sviedru smaku nespēj
kliedēt pat Urbanoviča kunga vairākus gadu desmitus Saeimas namā lietotā
vīrišķīgā smarža „Chanel Nr.5”. Ja nevajadzētu doties uz neformālo tikšanos, kas
formāta ziņā nekādi nav identiska „Rīdzenes sarunu” formātam, tad viņa uz Bastejkalna
soliņa labprātāk pasapņotu par saviem dārgajiem siseņiem. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Sudraba apjēdza nepatikas iemeslus.
Nevilināja Edgara Jansona visiem labi zināmie noslēpumi. Bet bija vēl otrs
iemesls. Sudraba nepatīkami atcerējās restorāna devīzi „Tam labam būs augt”.
Viņai devīze šķiet bezjēdzīga. Tiesa, arī viņas partijas nosaukums daudziem šķiet
bezjēdzīgs – svešvārdā „idiotisks”. Bet tā tas nav. Partijas nosaukums ir tāds,
kāds vēlētājiem iet pie sirds. Ja viņa Latvijai pieiet no sirds, tad arī
vēlētāji viņai pieies no sirds. Tāda ir vietējā politiskā loģika, kas Sudrabas
dzīvē vienmēr visu ir izšķīrusi pozitīvi. Latvijas politikā šī loģika ir
stabila. Tāpēc viņai patīk zooloģija, un savukārt zooloģijā viņai ļoti patīk siseņi,
kuri arī vienmēr rīkojās loģiski.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Pret citiem taisnspārņiem (sienāžiem,
circeņiem) Sudraba neizjūt dievinošas simpātijas. No taisnspārņiem viņasprāt
visinteresantākie ir siseņi. Acīmredzot tādu izjūtu ir nosacījusi viņas mūžīgā
atrašanās politizētā vidē un izteikti politizētos amatos. Siseņiem pakaļkājas ir ar muskuļainām
ciskām un lieliski piemērotas lēkšanai, tā teikt, no vienas partijas uz otru
partiju, no partijas uz kustību, no kustības uz partiju. Pēdējā laikā arī
lēkšanai uz unikālo partiju-kustību. Siseņiem dažkārt priekškājas pārveidojušās
par racējkājām, tā teikt, veikli rokot bedri otram politiķim. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12pt;">
Vienīgi politiķes nav izdevīgi salīdzināt ar siseņu mātītēm. Siseņu
mātītēm ir labi attīstīts dējeklis. Politiķu mātītes turpretī sapņo par dzimuma
maiņu un moderni noskaņotas likvidēt dējekli. Viena no politiķu mātītēm tagad
ir nosūtīta uz Jauno pasauli speciāli izpētīt dējekļa izzāģēšanas tehnoloģijas.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12pt;">
Siseņiem taustekļi ir īsi. Arī politiķiem nevajag garus taustekļus, jo politikā
taustekļu garums nav galvenais. Siseņu tēviņi sisina, trinot pakaļkājas gar
priekšspārnu malu. Šajā gadījumā Sudraba iesaka uzmanīgāk pavērot deputāta
Kaimiņa kustības parlamenta tribīnē.</span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Agrāk viņa ieteica
pavērot deputāta Elksniņa sisināšanu, bet pašlaik tas nav iespējams. Būs
iespējams tikai pēc slavenā oratora atgriešanās parlamentā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Siseņi pārtiek tikai no augiem.
Tātad pārtiek no viena eksistences avota. Arī kādā valsts amata krēslā iebīdīti
politiķi oficiāli pārtiek no viena eksistences avota – darba algas.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="background: white; color: #111111; font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Dažus metrus no kafejnīcā paredzētās „normālās
un cilvēcīgās sadarbības” (tā viņa vēlāk izskaidrosies žurnālistiem) Sudrabas
kundze vēl paguva atcerēties valdzinošāko, kas viņu piesaista zooloģijai un
siseņiem. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing">
<span lang="LV" style="background: white; color: #111111; font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;"> Siseņi atgādina viņas pašas politisko biogrāfiju.
Siseņu biogrāfijā ir divas fāzes: dzīve vienatnē un dzīve barā. Arī Sudraba
kādreiz vienatnē kontrolēja valsti, bet tagad ir nonākusi politiķu barā, kas
tāpat kā siseņu bars ir gatavs nopostīt to visu, kas vēl ir Latvijā jānoposta.
Viņa ir spējīga paklausīgi uzvesties abās fāzes, kas varbūt visvairāk patīk
zooloģijas faniem Kremlī. Ar tādu patmīlīgu domu viņa kafejnīcā ieraudzīja „</span><span lang="LV" style="background: #fefefe; color: #363534; font-family: "times new roman" , "serif"; font-size: 12.0pt;">vienu
no tiem menedžeriem, kuru nevar ietekmēt nedz fiziski, nedz psiholoģiski".
Tāda ir centrālā tēze Edgara Jansona verbālajā pašportretā. Inguna Sudraba to
nebija aizmirsusi un ne visai droši tuvojās seksuāli pievilcīgajam vīrietim.<o:p></o:p></span></div>
</div>
</div>
Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1314334130808429405.post-29411565368722500472017-09-09T04:01:00.001-07:002017-09-09T04:01:12.977-07:00Paskaidrojums<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<b><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;">„Siseņi” </span></b><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;">ir nosaukums
pamfletu ciklam, kas tiek uzskatīts par ideoloģiski informatīvo formu vērsties
pret krimināli oligarhisko iekārtu un tās patriotiem Latvijā. Ciklā tiek
izmantota mākslinieciski publicistiskā žanra pamfleta garantija beletristikas
stilā raksturot konkrētus faktus un konkrētas personas. Pamfleta garantija ciklā
konsekventi tiek izmantota tikai daļēji, īstajā vārdā un uzvārdā nosaucot personas.
Faktu izvēlē dominē mūsdienās impozantais „plurālisms” – totāla radošā brīvība
un (kā tam jābūt modīgajā „plurālismā”) totāla bezatbildība attiecīgo personu,
lasošās publikas un Dieva priekšā, tādējādi pilnā mērā izbaudot (atkal modīgs
vārds) literārās jaunrades priekšrocības. <o:p></o:p></span></div>
</div>
Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com1