svētdiena, 2020. gada 2. augusts

Necilvēks



   Lato Lapsam pamfleta nosaukums ļoti patiks. Droši drīkstēja izvēlēties tādu nosaukumu. Tajā izmantotais vārds “necilvēks” pilnā mērā atbilst Lato Lapsas bioloģiskajai tarifikācijai un morālajai autoidentifikācijai. To vislabāk, protams, zina pats Lato Lapsa. Viņš līdzšinējo mūžu ir aizvadījis atbilstoši konstanti fiksētajam bioloģiskajam tarifam vārdā “necilvēks” un morālajai autoidentifikācijai vārdā “necilvēks”. Par to viņam ir liels prieks. Viņš ļoti lepojas ar savu bioloģisko vērtējumu un morālo pašvērtējumu.
   Diemžēl pamfletu Lato Lapsa neizlasīs. Lato Lapsa būs ārprātīgi uzbudināts, satraukts, satracināts jau pirms mēģinājuma izlasīt viņam mīļi veltīto pamfletu. Visticamākais, viņš izlasīs tikai dažus pirmos teikumus.
   Lato Lapsa sevi uzskata par garīgo audzinātāju un radošo personību - rakstnieku, žurnālistu, influenceri no labās puses un domātāju, filosofiski urbošu intelektuāli ar dzejisku dvēseli no kreisās puses. Lato Lapsa ir pārliecināts par savu piederību guru kastai un prātkopības, vārda mākslas, literārās poētikas un stilistikas, literāri mākslinieciskās tēlainības un simboliskās nosacītības pasaulei.
   Lato Lapsam ir influenceriski efektīvs fundamentāls viedoklis par radošo personību un radošo darbu. Lai sevi varētu uzskatīt par rakstnieku, žurnālistu, kā arī influenceri, mākslinieciskā apdāvinātība, literārais talants un prāts nav vajadzīgs. Nav vajadzīga literārās valodas prasme, nav vajadzīga izglītotība, gudrība, zināšanas, loģiskā domāšana un tēlainā domāšana, nav vajadzīgs inteliģentums, idejiski politiskā pozīcija, morālā stāja. Principā nekas nav vajadzīgs! Lato Lapsas pamācošajā un nelokamajā pārliecībā literārā jaunrade pamatā ir “peistošana” – dažādu vecu dokumentu pārkopēšana datorā. Tāpēc vajadzīgs ir vienīgi dators un prasme to komerciāli mākslinieciski izmantot. Un Lato Lapsa šajā ziņā ir ģeniāli apsviedīgs. Viņa “peistošanas” raža gadā vidēji ir 3-4 grāmatas. Neapsviedīgais grāfs Ļevs Tolstojs no Jasnaja Poļanas savā mūžā sacerēja tikai trīs romānus. Toties apsviedīgais necilvēks Lato Lapsa no Rīgas ar 3-4 “romāniem” cilvēci iepriecina katru gadu.  
   Lato Lapsa vienmēr ir sapratis vienu faktu. Proti, pamfleta žanrs nav piemērots viņa impozantajām smadzenēm. Faktiski viņa impozanto smadzeņu kognitīvi intelektuālais un mākslinieciski estētiskais potenciāls nespēj uztvert ne tikai pamfleta žanra saturu, bet nespēj uztvert jebkura literārā žanra saturu. Tiekoties ar literatūru, Lato Lapsas smadzenēs momentā notiek kaut kas nesaprotams. Saprotams ir vienīgi tas, ka smadzenes sāk vārīties un draud iestāties kolapss. Viņa galvā notiek smadzeņu katastrofāla saspiešanās pašai sava gravitācijas lauka ietekmē. Šis process ir ļoti nepatīkams, un Lato Lapsa tiecas no tā izvairīties.
   Taču visvairāk Lato Lapsa tiecas izvairīties no viņa tarifikācijas atbilstoši cilvēka kritērijiem. Viņš nekad nav vēlējies būt cilvēks un uzvesties cilvēciski. Ja kāds pret viņu izturas kā pret cilvēku, tad tas automātiski momentā kļūst Lato Lapsas lielākais ienaidnieks. Lato Lapsa sevī atzīst tikai vienu tarifu – necilvēks. Viņš obligāti vēlas, lai visi pret viņu izturas kā necilvēku. Tas viņam konfidenciāli sniedz necenzēti erotisku un sensuāli perversu baudu. Daudz lielāku baudu nekā “sapeistotās” grāmatas un influencera reputāciju Rīgas centra divos kvartālos un Rīgas nomalē ziemeļu pusē.
   Lato Lapsas privātais komerciālais interneta portāls saucas “Pietiek”. Aplami un naivi būtu ticēt portālā izsmidzinātajai skaistajai doktrīnai “pietiek kampt”, “pietiek melot”, “pietiek noklusēt”, “pietiek postīt”. Tas nav domāts nopietni! Tas ir adresēts cilvēkiem! Pie tam tas ir adresēts muļķiem cilvēkiem! Lato Lapsam patiesībā ir pilnīgi pretēja doktrīna – necilvēka doktrīna. To viņš slēpj no cilvēkiem, jo cilvēkiem viņa necilvēka doktrīna nepatiks. Lato Lapsa patiesībā vēlas “nepietiek kampt”, “nepietiek melot”, nepietiek noklusēt”, “nepietiek postīt”. Lato Lapsa ir doktrinārs-necilvēks. Savādāks viņš nevar būt. Ja Latvijā tiktu ņemti vērā viņa saukļi ar “pietiek”, tad Lato Lapsam būtu beigas. Viņš paliktu bez sviestmaizes un kvasa. Lato Lapsa nomirtu, jo portāls “Pietiek” ir komerciāls portāls, ar to pelnot saimniekam naudu sviestmaizei un kvasam. Ja Latvijā apstātos kampšana, melošana, noklusēšana, postīšana, tad Lato Lapsam vajadzētu likvidēt portālu “Pietiek”. Bet tā būtu graujoša eksistenciālā nelaime. Tāpēc īstenībā Lato Lapsa priecājas, ka viņa skaistajai doktrīnai nav nekādu rezultātu. Taču Lato Lapsa nebūtu necilvēks Lato Lapsa, ja viņš tikai klusu priecātos un nekā nedarītu konkrēti savas materiālās labklājības stutēšanā. Viņš rīkojas pasvītroti konkrēti. Pie tam katru dienu bez apstājas. Viņa materiālā labklājība ir atkarīga no cilvēkiem. Tāpēc nākas izvēlēties tādas konkrētas formas, kuras cilvēkos stimulē kampšanu, melošanu, noklusēšanu, postīšanu. Ļoti efektīva forma ir denunciācija – slepena ziņošana ar apsūdzošu saturu. Ja cilvēkiem paver gaišu iespēju gatavot denunciācijas, tad cilvēku populācija pārvēršas amorālā kloākā. Tas ir tas, kas necilvēkam Lato Lapsam visvairāk ir noderīgs materiālās labklājības vairošanai. Necilvēks Lato Lapsa nav spējīgs saprast, ka maizi sev un savai ģimenei pelna ar “stučīšanu” – masveida denunciācijām, jo portālā gandrīz visi teksti ir anonīmi un nevar zināt, cik lielā mērā tajos ir meli un nomelnošana. Lato Lapsa latviešu publiskajā telpā ir vislielākais denuncētājs - “stučītājs”. Tāda maizes pelnīšana, saprotams, ir cilvēciski pazemojoša. Bet Lato Lapsa nav cilvēks. Viņš ir necilvēks. Viņam tas ir normāli, - jo cilvēku populācija pamatīgāk iestieg amoralitātē, jo viņam noderīgāk. Latvijā portāls “Pietiek” ir amoralitātes progresa ģēnijs. Ne velti ap to grozas vislielākie nelieši gobzemi, liepnieki.
   Lato Lapsa ir necilvēks, un viņš publiski lepojas ar savu necilvēcisko būtību un amoralitātes stimulēšanu sabiedrībā. Uz žurnālista jautājumu “Kas jūs pamudināja rakstīt grāmatu tieši par Egilu Levitu?” Lato Lapsa godīgi atbildēja: “Kas attiecas uz tā sauktajām politiskajām grāmatām, tad pamudinājums ir viens - ir nepieciešams cilvēks vai notikums, kas būtu pietiekami interesants pietiekami lielai sabiedrības daļai, kura būtu gatava par to balsot visnopietnākajā veidā, kādā vien iespējams balsot. Proti, ar savu maciņu. Iegādājoties to, kas ir radīts. Tā arī ir atbilde, kāpēc šādas grāmatas bija par Vairu Vīķi-Freibergu, par Andri Bērziņu, ja runājam par prezidentiem, bet nebija ne par Valdi Zatleru, ne par Raimondu Vējoni, jo nespēju iedomāties tos cilvēkus, kuri būtu gatavi vilkt ārā no maka kaut kādu naudas zīmi, lai iegādātos grāmatu par Vējoni vai Zatleru. Tā kā man ir nepieciešamība redzēt kaut kādu sava darba jēgu, un viena no šīs jēgas izpausmēm ir radīt to, ko cilvēki vēlas izlasīt, tad es neiešu strādāt, vienkārši sakot, miskastei.”
   Izcili godīga atbilde! Lato Lapsam darbs cilvēku morāli tikumiskajā audzināšanā būtu darbs miskastei. Pavisam cita lieta ir ar “peistošanu” un denunciācijām Latvijas sabiedrībā uzjundīt amoralitāti un par to saņemt naudu.
   Lato Lapsa sistemātiski piestrādā, lai portāls-naudas kāstuve funkcionētu dinamiski. Tam noder rubrika “Lato Lapsas viedoklis”. Pēc katra “viedokļa” ievietošanas jau pirmajās sekundēs to ir izlasījuši vairāki tūkstoši viedokļkārie, to apliecinot ar “+” nospiešanu. Lato Lapsa pats lieto un citiem atļauj portālā lietot necenzētus vārdus. Viņš mīl izdomāt jaunvārdus. Piemēram, cilvēki lieto svešvārdu “kolaboracionists”, necilvēks Lato Lapsa lieto leksisko kroplību “kolaborants”.
   Lato Lapsa vienmēr ņem vērā masu komunikācijā vitālo prasību nenogurdināt un nemocīt lasītājus ar psiholoģiskajām atkāpēm, parādību un tendenču izcelsmes un jēgas izskaidrojumu, valsts kā sistēmas analītiku un citām pārgudrībām. Tik tikko minētā vitālā prasība Lato Lapsam ļoti patīk, jo viņš nemaz nav intelektuāli spējīgs pievērsties dažādām pārgudrībām. Lato Lapsa parasti tikai izlamājas un saskaita pogas nolamātā cilvēka apģērbā.
   Vai "Pietiek" bija iespējams izvairīties no publikāciju strauja saturiskā pagrimuma debilitātes laikmetā pēc 2018.gada 6.oktobra? Acīmredzot nebija iespējams, un tas nav noticis. Varbūt būtu noticis, ja Lato Lapsa būtu cilvēks, bet nevis necilvēks, kurš riebīgā veidā tiek pie naudas. Laikā, kad nākas operatīvi un kategoriski vērsties pret valdošās kliķes humanitātes noziegumiem pandēmijas aizsegā, daudzu miljardu izzagšanu, nācijas tēva nacionāli nelietīgo iniciatīvu Satversmes 81.panta atjaunošanā, kas valdošajai kliķei pavērtu iespēju tautas masveida vakcinācijai-čipizācijai, laikā, kad nācijas tēvs saka speciālu slavējošu runu LR valsts noziedzniekam - vācu nacistu aģentam Latvijā, "Pietiek" publicē rafinētu gobzemneliešu pašslavinājumus, kaut kādus rusofobiskus murgojumus, kāda acīmredzama deģenerāta seklu haotisku ākstīšanos. Vai ir iespējams kaut kas ārprātīgāks – LR Valsts prezidents cildina LR valsts nodevēju - vācu nacistu aģentu Latvijā? Vai ir iespējams nereaģēt saskarsmē ar tādu ārprātību? Debilitātes laikmetā viss ir iespējams, un “Pietiek” konsekventi sabiedrību pieradina pie tādas iespējas. “Pietiek” ir debilitātes rosinātāja, pamudinātāja, apčubinātāja, propagandētāja.
   Ar jaunāko “sapeistoto” grāmatu necilvēks Lato Lapsa kārtējo reizi pierādīja, ka viņam neeksistē morāli filosofiskā dilemma “Vai melot ir necienīgāk naudas pelnīšanai jeb melot ir necienīgāk karjeras dēļ?”. Lato Lapsa ir necilvēks. Un viņam kā necilvēkam ir tikai viena patiesība: naudas dēļ melošana nav necienīga izdarība.




Nav komentāru:

Komentāra publicēšana

Necilvēks

   Lato Lapsam pamfleta nosaukums ļoti patiks. Droši drīkstēja izvēlēties tādu nosaukumu. Tajā izmantotais vārds “necilvēks” pilnā mērā ...