Brokastotājs

   Vēlā pēcpusdienā nonākot “Radisson Blu Daugava” luksusa numurā ar piebildi “River & Old Town View”, Levits vispirms noskaidroja brokastu laiku. Brokastis bija no 6.30 līdz 10.00. Levits saviebās. Trīs ar pusi stundas nebija pietiekami ilgs laiks, lai viņš varētu normāli pabrokastot bezmaksas formātā. Citās viesnīcās, kur arī uzturēšanos viņš pats neapmaksāja, Levits bija pieradis brokastīm veltīt četras vai piecas stundas.

   Viesnīcā pavadītais vakars un nakts pagāja labā omā, jo no rīta viņu gaidīja angļu brokastis. Levitam bija pasaules viesnīcu saraksts ar norādi par brokastu veidu. Tādu sarakstu viņš sastādīja toreiz, kad sāka uzstāties kā tematiski universāls referents ne tikai Minsteres latviešu auditorijā. Ja viņam ieplānotajā naktsmītnē nebija angļu brokastis, tad Levits katru reizi atsacījās piedalīties pasākumā. Protams, viņš neatklāja atteikuma īsto iemeslu – nopietnu brokastu trūkumu viesnīcā.

   Vakara stundas Levits veltīja referāta pārskatīšanai. Referātu bija jālasa nākamajā dienā viesnīcas konferenču zālē. Levits bija konferences galvenais runātājs ar četru ciparu honorāru par 40 minūtes ilgo uzstāšanos. Levitam patika, ka konference ar viņa uzstāšanos sākas 11.00. Stunda pēc angļu brokastīm bija pietiekoši ilgs laiks, lai ēdiens pagūtu vēderā optimāli strukturēties un netraucētu smadzeņu darbību ar savu spundējoši gurkstošo procesu.

   Referāta sagatavošana Levitam nekad nebija grūts darbs. Katrā referātā vislielāko uzmanību viņš veltīja konceptuālo tēžu izkārtojumam. Viņam bija konceptuālo tēžu kartotēka. Tajā bija konceptuālās tēzes visiem dzīves segmentiem. Tā tam bija jābūt, jo Levits bija tematiski universāls referents. Tāpēc tēžu kartotēkā glabājās piemēroti domu graudi visdažādākajiem dzīves aspektiem. Katra referāta sagatavošana praktiski bija tēžu atlase un secīga izkārtošana. Tēzes viņš ieguva, ekscerpējot planētas intelektuāļu darbus. Levits sevi uzskatīja par latviešu intelektuāli, tāpēc droši pārtika no citu tautu gudru cilvēku domu graudiem.

   Kā vienmēr, arī tovakar viesnīcā vislielāko smadzeņu enerģijas patēriņu prasīja tēžu izkārtojums. Levits ilgi nespēja izšķirties, kādā secība kārtot šādas tēzes: “Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai”; “Brīvība ir pašapzinīgu un atbildīgu cilvēku sadzīves forma sabiedrībā”; “Es ticu Latvijai kā modernai Eiropas valstij Ziemeļos, mūsu zinātnieku un uzņēmēju spējai konkurēt pasaules līmenī, mūsu mākslinieku spējai dot pasaulei jaunas, negaidītas atziņas”; “Abi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai – ir datīva locījumā. Datīvs atbild uz jautājumu “kam”?”; Šis datīvs pārvērš šos vārdus no vienkārši konstatējošiem par uzrunājošiem, aicinošiem. Zināmos apstākļos pat par pavēlošiem. Tas prasa aktīvu rīcību, tas pieprasa kaut ko veltīt. Tātad kaut ko darīt Tēvzemes un Brīvības labā”.

   Vēl viņš īsti nezināja, ko darīt ar citām tēzēm: “Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados,  kas velkas mums līdz, un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi”; “Protams, šīs problēmas pilnībā izskaust diez vai varēs. Taču ievērojami mazināt to traucējošo ietekmi uz mūsu sabiedrību, tas noteikti ir iespējams”; “Šobrīd mēs, Rietumu demokrātijas indivīdam esam  nodrošinājuši vislielāko brīvību visas cilvēces vēsturē”; “Brīvība ir raksturīga pilsoniskās sabiedrības kvalitāte, savukārt tehnoloģiju sabiedrībā tā nebūt nav obligāta”. 

   Par tēžu saturisko aplamību, absurdu, idiotismu Levits nekad neuztraucās. Viņš nekad netiecās veidot pareizu saturu. Viņš lieliski zināja, ka galvenais ir tēžu izkārtojums. Tēzes ir tā jāizkārto, lai auditorija nespētu uztvert satura muļkības, retorisko tukšvārdību, demagoģisko vulgaritāti. To panākt nebija grūti auditorijā, kurai viņš bija “nācijas tēvs” un “pravietis”. Tādai auditorijai faktiski derēja princips “Jo lielākas aplamības, jo labāk”. Tāda auditorija cienīja vienīgi pseidointelektuālismu, un intelektuāli piesātināts diskurss to kaitināja un histēriski tracināja.

   Brokastu zālē Levits enerģiski iesoļoja ar svarīgās domās saspringta cilvēka seju. Tas notika 6.25. Galdi bija uzklāti. Neviens viņam nelika pagaidīt piecas minūtes, un viņš varēja netraucēti sākt metodiski vingri baudīt angļu brokastis. Levits zināja, ka angļu brokastis nav tas pats, kas viņa referāts. Viņa referātā galvenais bija pareizi izvēlēties “ēdienu” secību. Baudot bezmaksas angļu brokastis, par ēdienu ēšanas secību nevajadzēja uztraukties. Angļu brokastīs bija noteikta ēdienu ēšanas secība. Levits to bija iegaumējis uz visu mūžu un katru reizi konsekventi ievēroja. Viņš saprata, ka ēdienu ēšanas pareizas secības ievērošana viņam nodrošina sātīgu bezmaksas brokastošanu četras vai piecas stundas, bez savas naudas tērēšanas izbaudot visus piedāvātos gardumus. “Radisson Blu Daugava” Pārdaugavā bija slavena ar angļu brokastu dāsno servējumu.

   Levita dzīvē lielākais ienaidnieks bija kontinentālās brokastis. No tām viņš vairījās daudz paniskāk nekā no iespējas visu mūžu veģetēt bez izglītota, gudra un godīga cilvēka reputācijas. Levits nekad neuztraucās par savu reputāciju. Toties par neizbēgamo perspektīvu notiesāt riebīgās kontinentālās brokastis Levits trakoti uztraucās.

   Kontinentālās brokastis ir primitīvas brokastis. Tās sastāv no kafijas un kruasāna, kā arī tosta ar marmelādi un sviestu. Kontinentālo brokastu dzēriena varianti var būt tēja, karstā šokolāde, sula. Tostu vietā var pasniegt saldās pankūkas ar ievārījumu vai saldu sīrupu. Un tas ir viss.

   Pilnīgi cita lieta ir angļu brokastis. Angļu brokastis ir grandiozs komplekts. Tajā ietilpst vairākas sastāvdaļas. Tradicionāli pirmo pasniedz greipfrūtu sulu. Tai seko musli ar jogurtu vai pienu. Pamatēdienā ir olas ar bekonu. To pasniedz kopā ar tomātu, karstām desiņām vai apceptām pupiņām tomātu mērcē. Olas var būt pagatavotas dažādos veidos – ceptas, olu kultenī, vārītas bez čaumalas. Maltītes beigās tiek pasniegtas apaļmaizītes vai tosti ar ievārījumu, vai medu. Brokastu laikā ir pieejama tēja un dabīgā kafija. Īpašos gadījumos angļu brokastu olas var tikt papildinātas ar grillētiem produktiem - jēra karbonādēm, desiņām, aknām, tomāta pusītēm.

   Angļu brokastu kārtības ievērošana Levita morāles sistēmā bija kategoriskais imperatīvs. Kants arī esot pusdienojis daudzas stundas. Tā bija vienīgā informācija, ko Levits tiecās neaizmirst no cilvēces filosofijas mantojuma.

   Kā parasti, Levits svēto bezmaksas procesu sāka ar greipfrūtu sulu. Tās baudīšanai viņš veltīja pirmās 30 minūtes, metodiski stabili izdzerot četras glāzes. Sekoja musli divi šķīvji ar jogurtu un musli divi šķīvji ar pienu. Protams, dažādā veidā pagatavotās olas (ceptas, olu kultenī, vārītas bez čaumalas) ar bekonu Levits nobaudīja atsevišķi gan ar tomātu, gan atsevišķi ar karstām desiņām un atsevišķi ar apceptām pupiņām tomātu mērcē.

   Levitam laimējās. “Radisson Blu Daugava” todien angļu brokastīs olas tika papildinātas ar grillētiem produktiem. Levits neatsacījās ne no jēra karbonādes, ne no desiņām, aknām un tomāta pusītēm. Brokastu finālā Levits lietišķi apēda trīs no visām pasniegtajām apaļmaizītēm, kā arī neatstāja nepagaršotus tostus ar ievārījumu un medu. Viņš dzēra gan tēju, gan dabīgo kafiju. Viņš bez atelpas izdzēra trīs glāzes, degustējot trīs tējas šķirnes.

   Pēc brokastīm ēdiens vēderā optimāli strukturējās bez komplikācijām, un Levits paguva referātā iespraust vēl vairākas konceptuālās tēzes: “Cilvēka dzīves kvalitāte sevī neapšaubāmi ietver arī piederību, iesaisti savā sabiedrībā, savā vidē”; “Latviešu valoda, kultūra, vēstures un pasaules izpratne nepieder tikai latviešiem”; “Katra cilvēka brīvības robežas nosaka vienīgi citu cilvēku brīvība”; “Brīvība – tas ir cilvēka dabiskais stāvoklis. Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam izvēlēties starp alternatīvām”.

   Uz tribīnes Levitu uzlaida 11.20. Konferences dalībniekus vispirms iepazīstināja ar Levita cilvēcisko un profesionālo portretu. Par kavēšanos Levits nedusmojās. Viņš gudri savilka seju un kāri klausījās saldos vārdus “valstsvīrs”, “nācijas tēvs”, “pravietis”, “otrs Kārlis Ulmanis”. Pēc vārdiem “nācijas tēvs” konferences dalībnieki, kājās stāvot vētraini aplaudēja. Kāda sieviete divas reizes spiedzoši nokliedzās “Brāvo, mūsu prezidents!”.