Vēlā pēcpusdienā
nonākot “Radisson Blu Daugava” luksusa numurā ar piebildi “River
& Old Town View”, Levits vispirms noskaidroja brokastu laiku. Brokastis
bija no 6.30 līdz 10.00. Levits saviebās. Trīs ar pusi stundas nebija
pietiekami ilgs laiks, lai viņš varētu normāli pabrokastot bezmaksas formātā.
Citās viesnīcās, kur arī uzturēšanos viņš pats neapmaksāja, Levits bija
pieradis brokastīm veltīt četras vai piecas stundas.
Viesnīcā
pavadītais vakars un nakts pagāja labā omā, jo no rīta viņu gaidīja angļu brokastis.
Levitam bija pasaules viesnīcu saraksts ar norādi par brokastu veidu. Tādu
sarakstu viņš sastādīja toreiz, kad sāka uzstāties kā tematiski universāls
referents ne tikai Minsteres latviešu auditorijā. Ja viņam ieplānotajā
naktsmītnē nebija angļu brokastis, tad Levits katru reizi atsacījās piedalīties
pasākumā. Protams, viņš neatklāja atteikuma īsto iemeslu – nopietnu brokastu
trūkumu viesnīcā.
Vakara stundas
Levits veltīja referāta pārskatīšanai. Referātu bija jālasa nākamajā dienā
viesnīcas konferenču zālē. Levits bija konferences galvenais runātājs ar četru
ciparu honorāru par 40 minūtes ilgo uzstāšanos. Levitam patika, ka konference
ar viņa uzstāšanos sākas 11.00. Stunda pēc angļu brokastīm bija pietiekoši ilgs
laiks, lai ēdiens pagūtu vēderā optimāli strukturēties un netraucētu smadzeņu
darbību ar savu spundējoši gurkstošo procesu.
Referāta
sagatavošana Levitam nekad nebija grūts darbs. Katrā referātā vislielāko
uzmanību viņš veltīja konceptuālo tēžu izkārtojumam. Viņam bija konceptuālo
tēžu kartotēka. Tajā bija konceptuālās tēzes visiem dzīves segmentiem. Tā tam
bija jābūt, jo Levits bija tematiski universāls referents. Tāpēc tēžu kartotēkā
glabājās piemēroti domu graudi visdažādākajiem dzīves aspektiem. Katra referāta
sagatavošana praktiski bija tēžu atlase un secīga izkārtošana. Tēzes viņš
ieguva, ekscerpējot planētas intelektuāļu darbus. Levits sevi uzskatīja par
latviešu intelektuāli, tāpēc droši pārtika no citu tautu gudru cilvēku domu
graudiem.
Kā vienmēr, arī
tovakar viesnīcā vislielāko smadzeņu enerģijas patēriņu prasīja tēžu
izkārtojums. Levits ilgi nespēja izšķirties, kādā secība kārtot šādas tēzes: “Divi
vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai”; “Brīvība ir pašapzinīgu un
atbildīgu cilvēku sadzīves forma sabiedrībā”; “Es ticu Latvijai kā modernai
Eiropas valstij Ziemeļos, mūsu zinātnieku un uzņēmēju spējai konkurēt pasaules
līmenī, mūsu mākslinieku spējai dot pasaulei jaunas, negaidītas atziņas”; “Abi
lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai – ir datīva locījumā. Datīvs atbild uz
jautājumu “kam”?”; Šis datīvs pārvērš šos vārdus no vienkārši konstatējošiem
par uzrunājošiem, aicinošiem. Zināmos apstākļos pat par pavēlošiem. Tas prasa
aktīvu rīcību, tas pieprasa kaut ko veltīt. Tātad kaut ko darīt Tēvzemes un
Brīvības labā”.
Vēl viņš īsti
nezināja, ko darīt ar citām tēzēm: “Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No
tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados, kas velkas mums līdz,
un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram,
krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji,
kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs
un tamlīdzīgi”; “Protams, šīs problēmas pilnībā izskaust diez vai varēs. Taču
ievērojami mazināt to traucējošo ietekmi uz mūsu sabiedrību, tas noteikti ir
iespējams”; “Šobrīd mēs, Rietumu demokrātijas indivīdam esam
nodrošinājuši vislielāko brīvību visas cilvēces vēsturē”; “Brīvība ir
raksturīga pilsoniskās sabiedrības kvalitāte, savukārt tehnoloģiju sabiedrībā
tā nebūt nav obligāta”.
Par tēžu
saturisko aplamību, absurdu, idiotismu Levits nekad neuztraucās. Viņš nekad
netiecās veidot pareizu saturu. Viņš lieliski zināja, ka galvenais ir tēžu
izkārtojums. Tēzes ir tā jāizkārto, lai auditorija nespētu uztvert satura
muļkības, retorisko tukšvārdību, demagoģisko vulgaritāti. To panākt nebija
grūti auditorijā, kurai viņš bija “nācijas tēvs” un “pravietis”. Tādai
auditorijai faktiski derēja princips “Jo lielākas aplamības, jo labāk”. Tāda
auditorija cienīja vienīgi pseidointelektuālismu, un intelektuāli piesātināts
diskurss to kaitināja un histēriski tracināja.
Brokastu zālē
Levits enerģiski iesoļoja ar svarīgās domās saspringta cilvēka seju. Tas notika
6.25. Galdi bija uzklāti. Neviens viņam nelika pagaidīt piecas minūtes, un viņš
varēja netraucēti sākt metodiski vingri baudīt angļu brokastis. Levits zināja,
ka angļu brokastis nav tas pats, kas viņa referāts. Viņa referātā galvenais
bija pareizi izvēlēties “ēdienu” secību. Baudot bezmaksas angļu brokastis, par
ēdienu ēšanas secību nevajadzēja uztraukties. Angļu brokastīs bija noteikta
ēdienu ēšanas secība. Levits to bija iegaumējis uz visu mūžu un katru reizi konsekventi
ievēroja. Viņš saprata, ka ēdienu ēšanas pareizas secības ievērošana viņam nodrošina
sātīgu bezmaksas brokastošanu četras vai piecas stundas, bez savas naudas
tērēšanas izbaudot visus piedāvātos gardumus. “Radisson Blu Daugava” Pārdaugavā
bija slavena ar angļu brokastu dāsno servējumu.
Levita dzīvē lielākais
ienaidnieks bija kontinentālās brokastis. No tām viņš vairījās daudz paniskāk
nekā no iespējas visu mūžu veģetēt bez izglītota, gudra un godīga cilvēka reputācijas.
Levits nekad neuztraucās par savu reputāciju. Toties par neizbēgamo perspektīvu
notiesāt riebīgās kontinentālās brokastis Levits trakoti uztraucās.
Kontinentālās
brokastis ir primitīvas brokastis. Tās sastāv no kafijas un kruasāna, kā
arī tosta ar marmelādi un sviestu. Kontinentālo brokastu dzēriena varianti var
būt tēja, karstā šokolāde, sula. Tostu vietā var pasniegt saldās pankūkas ar
ievārījumu vai saldu sīrupu. Un tas ir viss.
Pilnīgi cita lieta
ir angļu brokastis. Angļu brokastis ir grandiozs komplekts. Tajā ietilpst
vairākas sastāvdaļas. Tradicionāli pirmo pasniedz greipfrūtu sulu. Tai seko
musli ar jogurtu vai pienu. Pamatēdienā ir olas ar bekonu. To pasniedz kopā ar
tomātu, karstām desiņām vai apceptām pupiņām tomātu mērcē. Olas var būt
pagatavotas dažādos veidos – ceptas, olu kultenī, vārītas bez čaumalas.
Maltītes beigās tiek pasniegtas apaļmaizītes vai tosti ar ievārījumu, vai medu.
Brokastu laikā ir pieejama tēja un dabīgā kafija. Īpašos gadījumos angļu
brokastu olas var tikt papildinātas ar grillētiem produktiem - jēra karbonādēm,
desiņām, aknām, tomāta pusītēm.
Angļu brokastu
kārtības ievērošana Levita morāles sistēmā bija kategoriskais imperatīvs. Kants
arī esot pusdienojis daudzas stundas. Tā bija vienīgā informācija, ko Levits tiecās
neaizmirst no cilvēces filosofijas mantojuma.
Kā parasti,
Levits svēto bezmaksas procesu sāka ar greipfrūtu sulu. Tās baudīšanai viņš
veltīja pirmās 30 minūtes, metodiski stabili izdzerot četras glāzes. Sekoja
musli divi šķīvji ar jogurtu un musli divi šķīvji ar pienu. Protams, dažādā
veidā pagatavotās olas (ceptas, olu kultenī, vārītas bez čaumalas) ar bekonu
Levits nobaudīja atsevišķi gan ar tomātu, gan atsevišķi ar karstām desiņām un
atsevišķi ar apceptām pupiņām tomātu mērcē.
Levitam laimējās.
“Radisson Blu Daugava” todien angļu brokastīs olas tika papildinātas ar
grillētiem produktiem. Levits neatsacījās ne no jēra karbonādes, ne no desiņām,
aknām un tomāta pusītēm. Brokastu finālā Levits lietišķi apēda trīs no visām
pasniegtajām apaļmaizītēm, kā arī neatstāja nepagaršotus tostus ar ievārījumu
un medu. Viņš dzēra gan tēju, gan dabīgo kafiju. Viņš bez atelpas izdzēra trīs
glāzes, degustējot trīs tējas šķirnes.
Pēc brokastīm ēdiens
vēderā optimāli strukturējās bez komplikācijām, un Levits paguva referātā
iespraust vēl vairākas konceptuālās tēzes: “Cilvēka dzīves
kvalitāte sevī neapšaubāmi ietver arī piederību, iesaisti savā sabiedrībā, savā
vidē”; “Latviešu valoda, kultūra, vēstures un pasaules izpratne nepieder tikai
latviešiem”; “Katra cilvēka brīvības
robežas nosaka vienīgi citu cilvēku brīvība”; “Brīvība – tas ir cilvēka dabiskais stāvoklis. Tas ir stāvoklis, kurā
mēs varam izvēlēties starp alternatīvām”.
Uz tribīnes Levitu uzlaida 11.20.
Konferences dalībniekus vispirms iepazīstināja ar Levita cilvēcisko un profesionālo
portretu. Par kavēšanos Levits nedusmojās. Viņš gudri savilka seju un kāri
klausījās saldos vārdus “valstsvīrs”,
“nācijas tēvs”, “pravietis”, “otrs Kārlis Ulmanis”. Pēc vārdiem “nācijas tēvs”
konferences dalībnieki, kājās stāvot vētraini aplaudēja. Kāda sieviete divas
reizes spiedzoši nokliedzās “Brāvo, mūsu prezidents!”.