Aivaram Lembergam vajadzēja skaitīt
līdz četri: viens, divi, trīs, četri...Viņa kreisās rokas asiņainajā plaukstā
bija četri zobi. Tie bija Aivara Lemberga zobi, kurus kopā ar asinīm viņš nupat
izpļāva no savas mutes kreisās rokas plaukstā.
Tie bija zobi, kuri līdz šim
Aivaram Lembergam sekmīgi pildīja barības satveršanas,
nokošanas un sasmalcināšanas funkciju. Aivars Lembergs savus zobus nekad
neizmantoja medīšanai un aizsardzībai. Asiņainajā plaukstā spīdošie zobi bija
pildījuši cilvēku zobu klasisko funkciju - barības satveršanu, nokošanu un sasmalcināšanu. Asiņainajā
plaukstā divi zobi bija priekšzobi, viens zobs bija acu zobs, bet viens zobs
bija lielais dzeroklis. Tie, saprotams, nevarēja būt jaundzimušie zobiņi. Tādi
zobiņi Aivaram Lembergam sen vairs nebija. Viņam ir 64 gadi. Viņš ir pensionārs
ar stingri fiksētu pensiju eiro, latos un dolāros.
Pirmajā mirklī Aivars Lembergs gribēja zobus izspļaut labās
rokas plaukstā. Tas iznāca kaut kā instinktīvi. Tomēr viņš zibenīgi aptvēra
nepieciešamību izmantot kreiso roku. Labajā rokā viņam bija puters, bet kreisā
roka bija brīva, un plauksta bija kaila. Aivaram Lembergam bija „FootJoy Stasof”
golfa cimdi, bet viņš tos lietoja reti. Aivars Lembergs cimdus nopirka Skotijā
pirms spēles „Trump International Golf Links” laukumā.
Aivars Lembergs uz grīna koncentrējās
sitienam, kad bumbiņas priekšā no zemes iznira Juris Jurašs. Aivars Lembergs
paguva vienīgi pabrīnīties, kāpēc Juris Jurašs ir bez brillēm.
Operāciju no helikoptera vadīja Juta Strīķe.
Ja Kristīne Lemberga būtu šāvusi ar iemīļoto „Holland&Holland” Londonas
veikalā tālredzīgā nolūkā iegādāto, ar „Swarovski” optisko tēmekli apgādāto,
„Mauser 98” šauteni un ievainojusi vai nošāvusi pilotu, tad pie helikoptera
stūres sēstos Juta Strīķe. Tā tas drīkstēja notikt ārkārtējā situācijā. Jutai
Strīķei bija ļoti stingri aizliegts NATO valstīs atklāt viņas prasmi vadīt
helikopteru. Bez ekstremālas vajadzības to nedrīkstēja atklāt.
Kad Artūrs Lembergs, draudīgi gaisā vicinot beisbola
nūju, atskrēja palīgā tēvam Aivaram Lembergam, helikopters jau rēca virs Gulbju
ezera, pamatīgi izbaidot divas gulbju ģimenes. Lidojot virs Spāres, Juta Strīķe
informēja Jāni Bordānu par operācijas rezultātiem. Viņa nožēloja, ka Juris
Jurašs precīzi nezināja Aivaram Lembergam izsisto zobu skaitu. Par laimi Jānis
Bordāns par to nejautāja.
Aivars Lembergs nekādā gadījumā nebija
fatālists. Viņš faktiski neieredzēja fatālismu un tos cilvēkus, kuri ticēja
iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim. Aivaram Lembergam riebās fatālisms,
kaut gan tajā pašā laikā viņam bija klusas aizdomas par fatālisma realitāti
paša gaitās.
Aivars
Lembergs nekad nespēja atkratīties no divām fatālām iespējamībām viņa mūžā.
Viņš juta, ka agrāk vai vēlāk arī viņu skars iepriekš nolemtais un
nenovēršamais liktenis. Viņš pats pie tā ir vainīgs.
Pirmā fatālā iespējamība ir saistīta ar
Augusta Kirhenšteina padomu doties uz Maskavu studēt mikrobioloģiju. Aivars
Lembergs pieklājīgi atsacījās, kaut gan vienmēr juta, ka vajadzēja piekrist un
atsacīšanās kādreiz dzīvē ļauni atriebsies. Tā arī notika. Ja viņš būtu
paklausījis, tad Rīgas Stradiņa universitātes Augusta Kirhenšteina
Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts jau sen būtu pārdēvēts par Aivara
Lemberga Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtu. Aivars Lembergs to būtu
panācis, ja būtu paklausījis gudro vīru Augustu Kirhenšteinu un dzīvi veltījis
zinātnei, bet nevis lētam biznesam un tukšas ostas sargāšanai citas valsts
interesēs Rīgas idiotu, kretīnu, debilo, dullo, daunu, deģenerātu, pederastu,
muļķu, stulbeņu, filistru, zagļu, blēžu, neliešu, nekauņu, alkātības apsēsto
parvēniju vidē.
Otrā fatālā iespējamība ir saistīta ar
boksu. Aivars Lembergs jau strādāja LKP CK, kad Jānis Lancers atkal kuro reizi
aicināja Aivaru Lembergu kļūt par bokseri. Aivars Lembergs, kā parasti, klīrējās.
Par otro fatālo iespējamību Aivars Lembergs
atcerējās, kad Kristīne Lemberga no viņa kreisās rokas asiņainās plaukstas
paņēma un divas reizes pārskaitīja zobus, ar dvieli noslaucīja asinis no
plaukstas un mutes, kā arī rūpīgi apslaucīja visus četrus zobus. Tātad
fatālisms tomēr eksistē! Aivars Lembergs neapmierināti sašķobija sadauzīto muti.
Juris Jurašs sāpes labajā rokā sajuta tikai
tad, kad helikopters lidoja virs Pārdaugavas un Juta Strīķe pirms tikšanās ar
reportieriem kārtoja frizūru. Sāpes bija progresējošas un pagaidām paciešamas.
Juris Jurašs neatsacījās tikties ar reportieriem.
Juris Jurašs bija bokseris-amatieris.
Profesionālais bokss viņu nevilināja, jo viņam vienmēr izdevās nopelnīt prāvas
summas citās sfērās. Iespējams, kā profesionālais bokseris Juris Jurašs
nopelnītu vairāk, jo viņu lutināja gandrīz tikai uzvaras pēc punktiem un
uzvaras ar nokautu.
Jura Juraša lielākā problēma boksā bija
sveršanās un maģiskie 57 kilogrami. Visu izšķīra vairāk vai mazāk veiksmīgs
tualetes apmeklējums. Ja Juris Jurašs svērās pirms tualetes apmeklējuma, tad
viņa svars parasti bija krietni lielāks par 57 kilogramiem un viņu ieskaitīja
vieglajā svarā. Ja Juris Jurašs svērās pēc tualetes ļoti veiksmīga apmeklējuma,
tad viņa svars bija krietni mazāks par 57 kilogramiem un viņam atļāva startēt
pusvieglajā svarā.
Juris Jurašs uzvaras guva vienīgi pusvieglajā
svarā. Rīgā visos speciālajos dienestos sargā Jura Juraša panākumus boksā.
Juris Jurašs ir bijis DP, SAB, KNAB, VID, VUGD čempions pusvieglajā svarā
vairākus gadus pēc kārtas.
Neveicās tikai Dreiliņos. Pirms sveršanās
nekad neizdevās apmeklēt tualeti, un Juris Jurašs vienmēr nonāca vieglajā svarā.
Juris Jurašs katru reizi zaudēja vietējam puisim, kurš svēra 60 kilogramus.
Izbraukuma operāciju izplānoja trijatā Juris
Jurašs, Jānis Bordāns un Juta Strīķe. Par operācijas vadītāju bez saskaņošanas
ar pārējiem sevi iecēla Juta Strīķe. Operācijas mērķis bija preventīvs
brīdinājums, kā arī nepieciešamība inspirēt jaunu pavērsienu „Rīdzenes sarunu” izmeklēšanas
haotizācijā. Aivaru Lembergu paredzēja inspicēt, pielietojot boksa tehnoloģiju.
Polemikā par boksa tehnoloģijas tehnisko izpildītāju Juta Strīķe klusēja un
sevi nepiedāvāja. Tāpat rīkojās Jānis Bordāns. Atlika operāciju tehniski
izpildīt Jurim Jurašam. Juris Jurašs nedaudz svārstījās, jo ringā pēdējo reizi
bija pirms trim gadiem. Arī redze vairs nebija agrākā, kaut gan no pusmetra Juris
Jurašs spēja nekļūdīgi trāpīt arī bez dārgajām brillēm, kuras nāktos uz brīdi paslēpt
kabatā. Izšķirošā nozīme piekrist operāciju izpildīt tehniski bija Jutas
Strīķes solījumam Juri Jurašu piesegt no helikoptera.
Pēc helikoptera nosēšanās iepretī Rīgas
pilij, kur parasti notika tautas sapulces, Jāņa Bordāna sakomplektētā preses
konference noslēdzās bez komplikācijām. Juta Strīķe priecājās (patiesībā
brīnījās) par to, ka arī reportieri nejautāja par Aivaram Lembergam izsisto
zobu skaitu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru