Bokseris

   Aivaram Lembergam vajadzēja skaitīt līdz četri: viens, divi, trīs, četri...Viņa kreisās rokas asiņainajā plaukstā bija četri zobi. Tie bija Aivara Lemberga zobi, kurus kopā ar asinīm viņš nupat izpļāva no savas mutes kreisās rokas plaukstā.

   Tie bija zobi, kuri līdz šim Aivaram Lembergam sekmīgi pildīja barības  satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkciju. Aivars Lembergs savus zobus nekad neizmantoja medīšanai un aizsardzībai. Asiņainajā plaukstā spīdošie zobi bija pildījuši cilvēku zobu klasisko funkciju - barības  satveršanu, nokošanu un sasmalcināšanu. Asiņainajā plaukstā divi zobi bija priekšzobi, viens zobs bija acu zobs, bet viens zobs bija lielais dzeroklis. Tie, saprotams, nevarēja būt jaundzimušie zobiņi. Tādi zobiņi Aivaram Lembergam sen vairs nebija. Viņam ir 64 gadi. Viņš ir pensionārs ar stingri fiksētu pensiju eiro, latos un dolāros.

   Pirmajā mirklī Aivars Lembergs gribēja zobus izspļaut labās rokas plaukstā. Tas iznāca kaut kā instinktīvi. Tomēr viņš zibenīgi aptvēra nepieciešamību izmantot kreiso roku. Labajā rokā viņam bija puters, bet kreisā roka bija brīva, un plauksta bija kaila. Aivaram Lembergam bija „FootJoy Stasof” golfa cimdi, bet viņš tos lietoja reti. Aivars Lembergs cimdus nopirka Skotijā pirms spēles „Trump International Golf Links” laukumā.

   Aivars Lembergs uz grīna koncentrējās sitienam, kad bumbiņas priekšā no zemes iznira Juris Jurašs. Aivars Lembergs paguva vienīgi pabrīnīties, kāpēc Juris Jurašs ir bez brillēm.

   Operāciju no helikoptera vadīja Juta Strīķe. Ja Kristīne Lemberga būtu šāvusi ar iemīļoto „Holland&Holland” Londonas veikalā tālredzīgā nolūkā iegādāto, ar „Swarovski” optisko tēmekli apgādāto, „Mauser 98” šauteni un ievainojusi vai nošāvusi pilotu, tad pie helikoptera stūres sēstos Juta Strīķe. Tā tas drīkstēja notikt ārkārtējā situācijā. Jutai Strīķei bija ļoti stingri aizliegts NATO valstīs atklāt viņas prasmi vadīt helikopteru. Bez ekstremālas vajadzības to nedrīkstēja atklāt.

   Kad Artūrs Lembergs, draudīgi gaisā vicinot beisbola nūju, atskrēja palīgā tēvam Aivaram Lembergam, helikopters jau rēca virs Gulbju ezera, pamatīgi izbaidot divas gulbju ģimenes. Lidojot virs Spāres, Juta Strīķe informēja Jāni Bordānu par operācijas rezultātiem. Viņa nožēloja, ka Juris Jurašs precīzi nezināja Aivaram Lembergam izsisto zobu skaitu. Par laimi Jānis Bordāns par to nejautāja.

   Aivars Lembergs nekādā gadījumā nebija fatālists. Viņš faktiski neieredzēja fatālismu un tos cilvēkus, kuri ticēja iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim. Aivaram Lembergam riebās fatālisms, kaut gan tajā pašā laikā viņam bija klusas aizdomas par fatālisma realitāti paša gaitās.

   Aivars Lembergs nekad nespēja atkratīties no divām fatālām iespējamībām viņa mūžā. Viņš juta, ka agrāk vai vēlāk arī viņu skars iepriekš nolemtais un nenovēršamais liktenis. Viņš pats pie tā ir vainīgs.

   Pirmā fatālā iespējamība ir saistīta ar Augusta Kirhenšteina padomu doties uz Maskavu studēt mikrobioloģiju. Aivars Lembergs pieklājīgi atsacījās, kaut gan vienmēr juta, ka vajadzēja piekrist un atsacīšanās kādreiz dzīvē ļauni atriebsies. Tā arī notika. Ja viņš būtu paklausījis, tad Rīgas Stradiņa universitātes Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts jau sen būtu pārdēvēts par Aivara Lemberga Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtu. Aivars Lembergs to būtu panācis, ja būtu paklausījis gudro vīru Augustu Kirhenšteinu un dzīvi veltījis zinātnei, bet nevis lētam biznesam un tukšas ostas sargāšanai citas valsts interesēs Rīgas idiotu, kretīnu, debilo, dullo, daunu, deģenerātu, pederastu, muļķu, stulbeņu, filistru, zagļu, blēžu, neliešu, nekauņu, alkātības apsēsto parvēniju vidē.

   Otrā fatālā iespējamība ir saistīta ar boksu. Aivars Lembergs jau strādāja LKP CK, kad Jānis Lancers atkal kuro reizi aicināja Aivaru Lembergu kļūt par bokseri. Aivars Lembergs, kā parasti, klīrējās.

   Par otro fatālo iespējamību Aivars Lembergs atcerējās, kad Kristīne Lemberga no viņa kreisās rokas asiņainās plaukstas paņēma un divas reizes pārskaitīja zobus, ar dvieli noslaucīja asinis no plaukstas un mutes, kā arī rūpīgi apslaucīja visus četrus zobus. Tātad fatālisms tomēr eksistē! Aivars Lembergs neapmierināti sašķobija sadauzīto muti.

   Juris Jurašs sāpes labajā rokā sajuta tikai tad, kad helikopters lidoja virs Pārdaugavas un Juta Strīķe pirms tikšanās ar reportieriem kārtoja frizūru. Sāpes bija progresējošas un pagaidām paciešamas. Juris Jurašs neatsacījās tikties ar reportieriem.

   Juris Jurašs bija bokseris-amatieris. Profesionālais bokss viņu nevilināja, jo viņam vienmēr izdevās nopelnīt prāvas summas citās sfērās. Iespējams, kā profesionālais bokseris Juris Jurašs nopelnītu vairāk, jo viņu lutināja gandrīz tikai uzvaras pēc punktiem un uzvaras ar nokautu.

   Jura Juraša lielākā problēma boksā bija sveršanās un maģiskie 57 kilogrami. Visu izšķīra vairāk vai mazāk veiksmīgs tualetes apmeklējums. Ja Juris Jurašs svērās pirms tualetes apmeklējuma, tad viņa svars parasti bija krietni lielāks par 57 kilogramiem un viņu ieskaitīja vieglajā svarā. Ja Juris Jurašs svērās pēc tualetes ļoti veiksmīga apmeklējuma, tad viņa svars bija krietni mazāks par 57 kilogramiem un viņam atļāva startēt pusvieglajā svarā.

   Juris Jurašs uzvaras guva vienīgi pusvieglajā svarā. Rīgā visos speciālajos dienestos sargā Jura Juraša panākumus boksā. Juris Jurašs ir bijis DP, SAB, KNAB, VID, VUGD čempions pusvieglajā svarā vairākus gadus pēc kārtas.

   Neveicās tikai Dreiliņos. Pirms sveršanās nekad neizdevās apmeklēt tualeti, un Juris Jurašs vienmēr nonāca vieglajā svarā. Juris Jurašs katru reizi zaudēja vietējam puisim, kurš svēra 60 kilogramus.

   Izbraukuma operāciju izplānoja trijatā Juris Jurašs, Jānis Bordāns un Juta Strīķe. Par operācijas vadītāju bez saskaņošanas ar pārējiem sevi iecēla Juta Strīķe. Operācijas mērķis bija preventīvs brīdinājums, kā arī nepieciešamība inspirēt jaunu pavērsienu „Rīdzenes sarunu” izmeklēšanas haotizācijā. Aivaru Lembergu paredzēja inspicēt, pielietojot boksa tehnoloģiju. Polemikā par boksa tehnoloģijas tehnisko izpildītāju Juta Strīķe klusēja un sevi nepiedāvāja. Tāpat rīkojās Jānis Bordāns. Atlika operāciju tehniski izpildīt Jurim Jurašam. Juris Jurašs nedaudz svārstījās, jo ringā pēdējo reizi bija pirms trim gadiem. Arī redze vairs nebija agrākā, kaut gan no pusmetra Juris Jurašs spēja nekļūdīgi trāpīt arī bez dārgajām brillēm, kuras nāktos uz brīdi paslēpt kabatā. Izšķirošā nozīme piekrist operāciju izpildīt tehniski bija Jutas Strīķes solījumam Juri Jurašu piesegt no helikoptera.

   Pēc helikoptera nosēšanās iepretī Rīgas pilij, kur parasti notika tautas sapulces, Jāņa Bordāna sakomplektētā preses konference noslēdzās bez komplikācijām. Juta Strīķe priecājās (patiesībā brīnījās) par to, ka arī reportieri nejautāja par Aivaram Lembergam izsisto zobu skaitu.